Akmeņtārtiņš
Vikipēdijas raksts
Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) ir Sloku dzimtas Tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) bridējputns. Sastopamas divas akmeņtārtiņa pasugas.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Akmeņtārtiņa nosaukuma izcelsme un raksturīgās pazīmes
Akmeņtārtiņš ir vidēja lieluma putns ar spēcīgu kaklu un knābi, ko tas prasmīgi pielieto barības meklējumos jūras vai okeāna piekrastē.
Visticamāk, arī putna nosaukums saistīts ar tā barības meklējumu īpatnībām. Putns skraida pa piekrasti, apseko pludmales oļus, akmeņus, jūraszāles un dūņas, un “apgāž” vai pārcilā tos, meklējot tur paslēpušos bezmugurkaulniekus. Vēl precīzāk to ilustrē putnu angliskais nosaukums — “turnstone”, ko varētu aptuveni tulkot kā “akmeņvēlējs”. Akmeņtārtiņš ir izteikts piekrastes putns, kas dos priekšroku drīzāk akmeņainām, ne smilšainām pludmalēm, un pie ūdens nereti sastopams kopā ar Jūras šņibīti (Calidris maritima).
[izmainīt šo sadaļu] Akmeņtārtiņa izskats
Piekrastē putns — parasti tie ir vairāki bariņā — uz savām garājām, sarkanajām kājām pārvietojas ļoti ātri. Ja reiz iztraucēts, tas pacelsies spārnos, lai pēc mirkļa turpat vai mazliet tālāk atkal noslaistos un turpinātu skraidīšanu un barības meklējumus. Akmeņtārtiņš labprāt biedrosies ar saviem sugas brāļiem, kuru palīdzība var lieti noderēt — piemēram, ja kāds akmens būs vienam putnam par smagu, to pārvelt palīgā nāks arī citi.
Akmeņtārtiņu ne vienmēr izdosies uzreiz pamanīt. Lai arī tam ir salīdzinoši košs apspalvojums, ko viegli saskatīt putna lidojuma laikā — baltas svītras uz muguras, spārniem un astes — putns ir kamoflāžas jeb maskēšanās meistars pludmalē. Tur putna raibais tērps pazūd un saplūst ar raibajiem piekrastes oļiem un akmeņiem.
Akmeņtārtiņa ietērps vairošanās laikā ir krāšņš — melnbalta galviņa, kastaņbrūnas krāsas mugura, balta apakšdaļa un sarkanas kājas. Toties tā ziemas “tērps” ir daudz pieticīgāks — brūna augšdaļa un balta lejasdaļa un vēders.
[izmainīt šo sadaļu] Akmeņtārtiņa mājvieta un migrēšanas vietas
Akmeņtārtiņš ir gājputns. Galvenokārt tas apdzīvo polārās zonas — Eirāzijas (t.sk. Eiropas ziemeļu daļu un īpaši Skandināviju) un Amerikas arktiskās piekrastes, arī Grenlandi. Bet ziemot putns dodas gar jūru un okeānu piekrastēm, un reizēm tā tālie ziemošanas ceļojumi aizsniedz pat Dienvidāfrikas un Austrālijas krastus. Migrēšanas laikā nelielā skaitā tas sastopams arī Latvijas piejūras zonās — Kolkā, Mazirbē, Mērsragā, Jaunķemeros, Papē, Ainažos, u.c.
Uz Eiropu ligzdot-ziemot dodas 15-25 000 pāru; aptuveni 64 000 pāru šai laikā sastopami pie Lielbritānijas krastiem un 5 000 pie Īrijas.
[izmainīt šo sadaļu] Citi interesanti fakti
Akmeņtārtiņš, pretēji citiem bridējputniem, nesmādēs arī rakņāšanos atkritumos. Zināms, ka akmeņtārtiņs spējīgs apēst visneiedomājamākās lietas, tai skaitā, pamieloties ar cilvēka līķi vai kokosriekstu.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Putni Latvijā un pasaulē
- / Sugu saraksts ar komentāriem par skaitu un izplatību. Detalizēta retumu uzskaite. Dažādi rekordi: pirmie un pēdējie migranti, neparasti ziemotāji un citi fakti.
- Latvijas Ornitoloģijas Biedrība
