Sālsskābe
Vikipēdijas raksts
Nosaukums (triviālais, IUPAC) | sālsskābe, hlorūdeņražskābe |
Ķīmiskā formula | HCl |
Molmasa | 36,46 g/mol |
Blīvums | 1180 kg/m3 (37% šķīdums) |
Kušanas temperatūra | 247 K (-26°C)(38%) |
Viršanas temperatūra | 321 K (48°C)(38%) |
Sālsskābe (hlorūdeņražskābe) (HCl) ir stipra, neorganiska, skābekli nesaturoša, vienvērtīga skābe. Sālsskābe ir hlorūdeņraža HCl šķīdums ūdenī. HCl iegūst, sadedzinot ūdeņradi hlorā vai kā blakus produktu, hlorējot organiskus savienojumus. Sālsskābes sāļus sauc par hlorīdiem. Sālsskābe ir nozīmīgākā un stabilākā hloru saturošā skābe. Sālsskābe parasti nav sastopama skābajā lietū, jo tā neveidojas normālas sadegšanas procesos. Sālsskābes piesārņojums var veidoties dedzinot hloru saturošus polimērus (polivinilhlorīdu).
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana no Cl2 un H2
Izejvielas. Cl2 un H2. Tās var iegūt elektrolizējot sārmu metālu vai sārmzemju metālu hlorīdus.
Process. Ūdeņradi ņem 2% pārākumā. Reakcija H2+Cl2 --> 2HCl noris pēc radikāļu mehānisma, un lai izvairītos no eksplozijas abas gāzes sajauc tikai deglī. Reakcija noris 600...800°C temperatūrā. Sadedzināšanas krāšņu jauda ir ap 30t hlora diennaktī. Iegūto hlorūdeņradi pēc tam absorbē ūdenī. Šādā veidā var iegūt koncentrētu sālsskābi.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana no radikāļu hlorēšanas blakusproduktiem
Hlorējot organiskas vielas (alkānus), veidojas hloralkāni un hlorūdeņradis.
R-H + CL2 --> R-Cl + HCl
Hlorūdeņradi atdala absorbējot ūdenī, jo hloralkāni šķīst slikti. Šādā veidā gan ir grūti iegūt koncentrētu sālsskābi, tapēc, ka tā ir blakusprodukts, un to ir jāatdala pēc iespējas labāk (nākas lietot lielus absorbenta daudzumus).