Parastā vīgrieze
Vikipēdijas raksts
Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir rožu dzimtai (Rosaceae) piederošs, bieži sastopams, bet ļoti vērtīgs ārstniecības augs. Kopš seniem laikiem pazīstamas tās daudzās ārstnieciskās īpašības, un senie druīdi to uzskatīja par sakrālu augu.
Vīgrieze izceļas ar spēcīgo, saldi medaino smaržu, turklāt vienlīdz labi smaržo gan tā ziedi, gan laksti. Tādēļ vīgriezes nereti tiek izmantotas, darinot vīnu un alu, bet, lai kādu telpu padarītu smaržīgu, tās mēdz kaisīt uz grīdas.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Auga nosaukuma izcelsme
Tieši šīs saldenās smaržas dēļ, piemēram, angļu valodā vīgriezi dēvē par “Meadowsweet” (~ “pļavusaldme” no “meadow” = pļava + “sweet” = salds). Bet tās latīniskā nosaukuma izcelsme ir mazliet neskaidra. “Ulmaria” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “gobai līdzīgs”, tomēr skaidrs, ka patiesībā vīgriezei ar gobu (Ulmus) maz kopīga. Kā citas Filipendula sugas var minēt: F. kamtschatica, F. multijuga, F. palmata, F. purpurea, F. rubra, F. vestita un F. vulgaris.
[izmainīt šo sadaļu] Sugas apraksts
Parastā vīgrieze ir daudzgadīgs lakstaugs, garumā aptuveni 50-150 cm, ar taisnu, kailu un nereti iesārtu vai violetu stublāju, plūksnaini saliktām smailām lapām un 5 dzeltenbaltām vainaglapām. Smalkie, krēmbaltie ziedi nevienādās, kuplās un skarainās ziedkopās rotā stublāja galotni. Vīgrieze zied no jūnija līdz agram septembrim. Tās auglis — someņu kopauglis.
NB! Ļoti līdzīga parastajai vīgriezei ir lielziedu vīgrieze (F. vulgaris), kura atšķirama pēc platākām, mazāk plūksnās sakārtotām lapām, 6 vainaglapām, lielākiem ziediņiem un mazliet atšķirīgas smaržas. Lielziedu vīgrieze tiek uzskatīta par retāku un vērtīgāku ārstniecības augu nekā parastā vīgrieze.
[izmainīt šo sadaļu] Auga izplatība un biotipi
Atsevišķās vietās parastā vīgrieze atrodama gan aukstajos ziemeļos, gan siltajos dienvidos un kalnainajos austrumos. Tā ir plaši izplatīta Eiropā un Āzijā, ieviesta Ziemeļamerikā un aug visā Latvijas teritorijā. Tās biotipi ir ļoti dažādi: sausākas un mitras pļavas, ēnaini meži un saulaini izcirtumi, upju, grāvju, ezeru un citu ūdenstilpņu krasti un purvāji un to malas.
[izmainīt šo sadaļu] Auga ārstnieciskās īpašības
Vīgriezei piemīt daudz dziedinošu īpašību. Līdzīgi kā ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis), tā ir nomierinoša, mazina sāpes un spazmas un pazemina asinsspiedienu; līdzīgi kā asinszāle (Hypericum perforatum), tā attīra asinis un visu organismu, stiprina asinsvadus un aptur asiņošanu, mazina iekaisumus un dziedē brūces. Vīgrieze ir ļoti noderīga saaukstēšanās, gripas vai angīnas gadījumā — tās ziedu novārījums izraisa svīšanu, mazina galvassāpes un temperatūru un dziedē rīkles iekaisumu un klepu, turklāt augs satur arī salicileļļu un A un C vitamīnus, tādēļ vīgriezi mēdz dēvēt par “dabisko aspirīnu”. Vīgrieze ir diurētiska, un to izmanto nierakmeņu un ascīta gadījumos. Augs arī mazina tūsku, tādēļ no vīgriežu lapām savulaik veidoja kompreses un lika gan cilvēkiem, gan zirgiem pie satūkušām kājām un sasitumiem. Agrāk vīgriezi uzskatīja par zirgiem labu barību un pat par vērtīgām zālēm pret dažādām lopu kaitēm.
[izmainīt šo sadaļu] Ārstniecisko preparātu pagatavošana
No vīgriezes ziediem var pagatavot, piemēram:
- stipru tēju pret saaukstēšanos – pagatavošanai izmanto proporcijas 15 gramu drogu uz 1 l verdoša ūdens;
- aukstu uzlējumu pret saaukstēšanos — izmanto 1 tējkaroti drogu uz glāzi auksta ūdens, maisījumu pirms lietošanas noturot 8 stundas;
- nomierinošu novārījumu — ņem 1 tējkaroti ziedu uz glāzi ūdens, slēgtā traukā karsē ūdens peldē 15 minūtes, bet pēc tam notur 45 minūtes un izkāš; šādu novārījumu lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes;
- ārstniecisku ziedi pret apdegumiem un ādas kaitēm — sajaucot drogas ar vazelīnu attiecībā 1:3.
Ļoti spēcīgas drogas var pagatavot arī no vīgriezes saknēm, un šīs drogas mazākā koncentrācijā tālāk izmanto līdzīgi kā vīgriezes ziedus.
Vīgriezi, tāpat kā asinszāli, nav ieteicams lietot ilgstoši un lielās devās.
