Marčikitas ezers
Vikipēdijas raksts
| Marčikitas ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 30°30'D 62°40'R |
| Platība: | 5 770 km2 |
| Maks. garums: | 140 km |
| Vid. dziļums: | 3 - 4 m |
| Maks. dziļums: | 19 m |
| Tilpums: | 2,39 km3 |
| Augstums vjl.: | 70-71 m |
| Izteka: | Nav |
| Sateces baseins: | 37 570 km2 |
| Sateces baseina valstis: | Argentīna |
| Salas: | Vairākas |
| Apdz. vietas krastos: | Miramara |
Marčikitas ezers (spāniski - Mar Chiquita - "mazā jūra", Mar de Ansenuza) - sālsezers Argentīnas ziemeļu - centrālajā daļā, Kordovas provincē. Lielākais dabiskais sālsezers Argentīnā. Piektais lielākais beznoteces ezers pasaulē.
Ezers atrodas dabiskā ieplakā, kas ir 80 km gara, 45 km plata, šīs ieplakas dienvidu daļā. Radies pirms apmēram 30 000 gadiem. Ieplaka ir relatīvi sekla - līdz 10 m. 1958. gadā ezera platība sasniedza pat 10 000 km². Vismazākā reģistrētā ezera latība - 1 984 km². Ezerā ietek sāļā Rio Dulce upe. Ap ezeru purvāji ar augstu bioloģisko daudzveidību. Marčikitas ezera sāļums ir mainīgs - no 250 g/l sausajos periodos līdz 40 g/l mitros gados, piemēram, 1980jos. Ezerā vairākas salas, vairāk salu ziemeļu dalā. Nozīmīgākā sala - Medano sala (2 000 x 150 m). Ezers pakāpeniski samazinās jo palielinās iztvaikošana. Laika gaitā tas pārvērtīsies par plaiju (sāls līdzenumu).
Ezera ūdens pēc sastāva līdzinās okeāna ūdenim. Daudzas saldūdens ezeru sugas ir pielāgojušās dzīvei šajā ezerā. Ezera piekrastē reģistrētas ap 350 putnu sugas. Ap 100 000 flamingu. Ezera apkaimē attīstās tūrisms. Ezerā notiek rūpnieciska zveja. Viss ezers un Rio Dulce ieteka iekļauti dabas aizsargājamā teritorijā. Plānots veidot nacionālo parku. 2005. gada sākumā Kordovas nacionālā universitāte pie ezera nodibināja izpētes centru.
