LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā
Vikipēdijas raksts
1989.gada beigās sākās gatavošanās LPSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanām. Tās bija pirmās vēlēšanas, kurās Augstākā Padome kļuva par vienpalātas parlamentu un vēlēšanu apgabalos varēja izvirzīt vairākus kandidātus.
Viens no galvenajiem Latvijas politikas spēkiem pirms vēlēšanām bija 1988. g. oktobrī dibinātā Latvijas Tautas Fronte (LTF) - kustība par neatkarību un radikālām tirgus reformām ekonomikā, kas bija populārākā latviešu vidū. Tā bija visbūtiskākā no sabiedriskajām organizācijām, kas sāka veidoties LPSR 1988.gadā. LTF, kas kļuva par Trešās atmodas dzinējspēku, idejas sevišķi aktīvi pauda LTF priekšsedētājs Dainis Īvāns un Jānis Peters. Lai gan LTF pievienojās zināms skaits nelatviešu, tomēr visupirms tā parstāvēja latviešu intereses (it sevišķi pēc bloķēšanās ar Latvijas Nacionālo Neatkarības kustību (LNNK) pirms AP vēlēlēšanām).
Latvijas palikšanas PSRS sastāvā un sociālisma piekritēji pārsvarā apvienojās ap Internacionālo Darbaļaužu fronti (Interfronte), kas izveidojās 1989. g. janvārī. Par tās vadītājiem kļuva I. Lopatins un A. Aleksejevs.
Vēlēšanās konkurēja divas strāvas — ar LTF, Zaļo partiju un LNNK priekšgalā, no vienas puses, un ar Interfronti un Demokrātisko iniciatīvu centru priekšgalā, no otrās. LTF un LNNK praktiski visos apgabalos izvirzīja savus kandidātus. Abas “frontes” uzsāka aktīvu aģitāciju par saviem mērķiem. LTF bija veiksmīgāka, it sevišķi lauku rajonos, kur bija izveidoti apgabali ar vidēji mazāku vēlētāju skaitu.
LKP bija pārstāvēti abu strāvojumu piekritēji. Ievērojamākais tās darbonis starp deputātiem, kas bija tuvāki LTF, bija LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs. Oponentu vidū LKP spilgtākais pārstāvis bija Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks.
1990.gada 18.marta vēlēšanās (vairākos apgabalos vēlēšanas vai to otrā kārta notika aprīlī) iedzīvotāju vairākums atbalstīja LTF izvirzītos deputātu kandidātus. Augstākajā Padomē pēc vēlēšanu rezultātiem izveidojās divas frakcijas — uzvarējusī LTF (131 deputāts) un opozicionārā "Līdztiesība" (57 deputāti).
Pirmās AP sēdes protokols, kurā ir statistika par deputātiem — 03.05.1990.
LTF vēlēšanu platforma
Ievēlēto deputātu saraksts
