Bora atoma struktūras modelis
Vikipēdijas raksts
Bora atoma struktūras modelis piedāvā vienkāršotu atoma struktūras novērtējumu. Šo modeli 1915. gadā ieviesa ievērojamais dāņu fiziķis Nīlss Bors. Bora modelis ir pazīstams kā "planetārais modelis". Tajā neitroni un protoni aizņem nelielu platību atoma centrā, ko dēvē par kodolu, bet elektroni riņķo orbītās ap kodolu aptuveni tāpat, kā planētas riņķo ap Sauli.
Bors izmantoja zināšanas par radiāciju, ko izstaro atomi, lai izveidotu no Rezerforda modeļa būtiski atsķirīgu atoma modeli. Bija zināms, ka atomi izstaro tikai noteiktu viļņu garumu gaismu, tāpēc Bors nonāca pie pārsteidzoša secinājuma, ka elektroniem jāriņķo noteiktās orbītās un ka gaisma var tikt izstarota tikai tad, kad elektrons "pārlec" no vienas orbītas uz citu. Abi šie secinājumi bija pretrunā ar klasisko fiziku, kas nebija piešķirusi orbītām kādus noteiktus lielumus. Boram nācās pieņemt īpašus likumus, kas nesakrita ar klasiskās fizikas apgalvojumiem. Viņš konstatēja, ka šādā sīkā - atomu - mērogā īpaši stabili ir atsevišķi kustību stāvokļi. Šajos stāvokļos riņķojošais elektrons (pretēji elektromagnētisma likumiem) neizstaro enerģiju.
