Venecuēla
Vikipēdijas raksts
Venecuēlas Bolivāra Republikas (spāniski República Bolivariana de Venezuela) ir vidēji attīstīta mononacionāla salu valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Rietumos tā robežojas ar Kolumbiju, dievidos - ar Brazīliju, bet austrumos - ar Gajanu. No ziemeļiem to apskalo Karību jūra. Netālu no Venecuēlas krastiem atrodas Aruba, Nīderlandes Antīļu salas un Trinidāde un Tobago. Galvenā ekonomikas nozare - naftas ieguve.
|
|||||
 |
|||||
| Valsts iekārta | prezidentāla republika | ||||
| Freedom House brīvības indekss (2004) | 3,5 - daļēji brīva valsts | ||||
| ANO tautas attīstības indekss | 0,778 (68.vieta pasaulē 2002.gadā) |
||||
| IKP (PPP) uz vienu iedzīvotāju | 4909 USD (2003) - 93.vieta pasaulē |
||||
| Valsts valoda | spāņu valoda | ||||
| Galvaspilsēta | Karakasa | ||||
| Lielākās pilsētas | Karakasa Marakaibo Valensija |
||||
| Prezidents | Hugo Čavess | ||||
| Platība | 912 050 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits (2004) | 24 705 900 | ||||
| Etniskais sastāvs | venecuēlieši | ||||
| Reliģija | katolisms | ||||
| Neatkarība | No Spānijas 1811.gada 5.jūlijā | ||||
| Valūta | Venecuēlas bolivārs | ||||
| Laika zona | UTC -4 | ||||
| Interneta domēns | .VE | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +58 | ||||
[izmainīt šo sadaļu] Venecuēlas vēsture
Galvenais raksts: Venecuēlas vēsture
Pirms spāņu ierašanās, teritorijas piekrastē un Orinoko upes krastos dzīvoja vairākas indiāņu ciltis. 1498.gadā piekrasti atklāja Kristofors Kolumbs. Ap 1500. gadu cita spāņu ekspedīcija atklāja Marakaibo ezeru, kur ievēroja vietējo iedzīvotāju uz pāļiem celtās būdas un nosauca piekrasti par Mazo Venēciju ( Venezuela ). 16.gs. konkistadori bija iekarojuši visu Venecuēlas teritoriju, tomēr spāņi to neuzskatīja par nozīmīgu koloniju. 1811.gadā Venecuēla deklarēja neatkarību, bet vēl līdz 1821.gadam turpinājās karš par neatkarību Simona Bolivāra vadībā. No 1819. līdz 1830.gadam ietilpa Lielajā Kolumbijā. 19. un 20.gs Venecuēlas vēsture ir bagāta ar apvērsumiem, nemieriem, diktatūrām, tomēr kopš 1958.gada Venecuēlā ir demokrātija. Kopš 1998.gada prezidents ir Hugo Čavess - viens no vispretrunīgāk vērtētajiem mūsdienu valstsvīriem.
