Olbaltumviela

Vikipēdijas raksts

Olbaltumvielas ir biopolimēri, kas sastāv no aminoskābēm, kuras savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm. Olbaltumvielas iedala:

Proteīni (sastāv tikai no aminoskābju virknes vai virknēm)(piem: albumīns)
Proteīdi (satur arī daļu, kas nesastāv no aminoskābēm) piem: hemoglobīns.

Ļoti bieži ar jēdzienu proteīns saprot olbaltumvielas kā tādas. Proteīnu var veidot arī vairāki polipeptīdu pavedieni.

Olbaltumvielas ir pašas nozīmīgākās vielas šīnas sastāvā. 45% no no dzīvnieku organisma sastāv no olbaltumvielām. Tās ir lielmolekulāras vielas, kuras sastās no aminoskābēm. Organisnā ir 20 dažādas aminoskābes, 8 no tām ir neaizstājamas - tās nav iespējams uzņemt ar pārtiku, .

Ribosoma sintezē aminoskābes un rada olbaltumvielas. Olbaltumvielām ir 2*10 23(pakapē) variācijas. Viena olbaltumviela sastāv no vairāk kā simts aminoskābēm. ORganismā ir vairāk kā 200 000 olb.v, izšķir 4 struktūras. 1. Pirmējā jeb primārā struktūra - aminoskābes veido ķēdīti 2. Otrējā, jeb sekundārā - aminoskābju ķēdīte veido spirāli. Šinī stadijā izveidojas arī ūdeņraža saite. Šī struktūra ir noturīgāka. 3. Trešējā, jeb tercālā - 2 stadijas spirāle dažnedažādi telpiski saliecas. 4. Ceturtā, jeb Kvartārā, Olbaltumvielas izveido kompleksus.

Olbaltumvielas spēj pāriet no vienas struktūras citā, to sauc par Denaturācija (dabiska formas radīšana.

[izmainīt šo sadaļu] Olbaltumvielu īpašības un veidi

Vienkāršas olbaltumvielas - PROTEĪNI - veidojas tikai no aminoskābēm. Biežāk sastopamās vienkāršās olbaltumvielas

ALBUMĪNI - sastopammi olas baltumā, asins plazmā un pienā. GLOBULĪNI - galvenie pāstāvji ir asins plazmas globulīni, piena un muskuļu globulīni; SKLEROPROTEĪNI - muskuļu, ādas, nagu, garu, vilnas un zīda proteīni GLUTELīNI - sastopami augu valstī - kviešu lipeklis un rīsu galvenā olbaltumviela. PROLAMĪNI - augu valsts proteīni, kuri sastopami miežos un kukurūzā.

Saliktas olbaltumvielas sauc par Proteīdiem. Tie satur vēl citas neorganiskas vielas. Biežāk sastopamas saliktas olbaltumvielas

NUKLEOPROTEĪDI - parastā olb.v. + nukleīnskābju savienojums. Nozīme ir iedzimtībā un olbaltumvielu biosintēzē. GLIKOPROTEĪDI - satur olģhidrātus . Balstaudu, saistaudu un gļotvielu sastāvā