Aotearoa
Nō Wikipedia Māori
|
|||||
 |
|||||
| Reo atoato | Ingarihi, Māori, NZSL | ||||
| Tāone matua | Te Whanga-nui-a-Tara | ||||
| Kuīni | Erihāpeti II | ||||
| Pirimia | Helen Clark | ||||
| Rahi | 268,680 km² | ||||
| Taupori | 4,092,900 | ||||
| Moni | Tāra ($ NZD) | ||||
| Ngaringari a te motu | God Save The Queen E Ihowa |
||||
Ko Aotearoa nei tētahi motu ki te Moananui a Kiwa.
Kei Aotearoa te Māori, me te Pākehā hoki e noho ana .
Nō te tau kotahi mano iwa rau mā whitu (1907), ka whakatūria a Aotearoa hei whenua āhua tū wehe.
Rārangi kōrero |
[edit] Ngā Ingoa
Ko Aotearoa te ingoa Māori o nāianei mō te motu. Engari i tērā atu rautau, ko 'Aotearoa' tētahi o ngā ingoa o Te Ika-a-Māui kē. Koiarā i kī ai ngā tūpuna, 'ki a tātou ngā iwi o Aotearoa me te Waipounamu'. Nō ngā tau whakatuwhera o tērā rautau, arā nō te wā i mua i te Pakanga Tuatahi o te Ao, ka hurihia hei ingoa mō te motu katoa. Ko tētahi ingoa kāore i te tino whakamahia i tēnei wā, ko Niu Tīreni, arā te whakamāoritanga o "New Zealand". Ki ētahi, ko "Nū Tīrani" kē. Ko Aotearoa te ingoa e rangona whānuitia ana i tēnei wā.
[edit] Ngā moutere
- Te Ika-a-Māui.
- Te Waipounamu, arā Te Waka a Māui.
- Rakiura.
[edit] Ngā Reo
E toru ngā reo atoato o Aotearoa: ko te reo Māori, ko te reo Pākehā, ko te NZSL. Engari he nunui ngā reo e kōrerotia ana e ngā tāngata maha o Aotearoa nei. Hei tauira, ko te reo Hāmoa me te reo Rarotonga.
[edit] Ngā kai
Nā te Māori i kawe mai te kūmara, te tī, te kiore, te taro, te uwhi me te hue. Nā te Pākehā kē, nā Kāpene Kuki mā i kawe mai te poaka me te tāewa.
Ngā kai whenua i mua atu ko ērā i kitea ai e Ngahue, arā te moa, ngā manu o te ngahere, me te aruhe.
[edit] Ngā rākau
akeake, horopito, kāhikatea, kātote, kauri, mamaku, mānuka, miro, neinei, pōhutukawa, ponga, rātā, rimu, tī kōuka, tōtara, whekī. Nā te Māori i kawe mai te aute.
[edit] Tirohia hoki
[edit] Hoto ki waho
- Te Ara
- Kōrero nehe
- Indymedia Aotearoa (te reo Ingarihi)
- Aotearoa ki "Commons"
He maramara noa iho tēnei tuhipānui. Ka taea e koe te whakaroa?
