Stambula

Vikipēdijas raksts

İstanbul

Iedzīvotāji (2006)	10 034 830 11 912 511(agl.)
Dibināta	senie grieķi 667. pmē
Citi nosaukumi	Bizantija (Senajā Grieķijā) Konstantinopole (Bizantijā)
Province (İl)	Stambulas province
Mājaslapa	http://www.ibb.gov.tr/

Stambula (İstanbul) - pilsēta Turcijas ziemeļrietumos pie Bosfora jūras šauruma Zelta raga līča. Lielāka un nozīmīgākā Turcijas pilsēta. Stabulas provinces centrs.

Kaut arī mūsdienu pilsēta atrodas gan Eiropas, gan Āzijas kontinentā, pilsētas vēsturiskā daļa atrodas Eiropā.

Ilgus gadsimtus bijusi pazīstama ar nosaukumu Konstantinopole, un ir pareizticības galvenais centrs.

Stambula no 330.gada bija Romas impērijas, līdz 1453.gadam - Bizantijas impērijas, bet līdz 1923.gadam - Osmāņu impērijas galvaspilsēta. Viduslaikos Konstantinopole bija lielākā un ievērojamākā Eiropas pilsēta.

Satura rādītājs 1 Vēsture 1.1 Stambula Osmaņu impērijā 2 Vietas 3 Cilvēki

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

667.gada p.m.ē. sengrieķu kolonisti no Megaras pilsētas nodibināja pilsētu, ko nosauca par Bizantiju (Βυζάντιον) sava valdnieka Biza vārdā. 196.gadā pilsētu izpostīja romiešu imperators Septīmijs Severs. 330.gadā Konstantīns Lielais izvēlējās Bizantiju par Romas impērijas galvaspilsētu, un nosauca to savā vārdā par Konstantinopoli.

Pēc Rietumromas impērijas krišanas Konstatinopole turpināja būt par atlikušās Romas impērijas daļas galvaspilsētu. Kaut arī valsts turpināja saukties par Romas impēriju (Βασιλεία Ῥωμαίων, Basileía Romaíon), rietumu vēsturē šo valsti sauc par Bizantijas impēriju. Līdz pat Krusta kariem Konstantinopole bija lielākā Eiropas pilsēta, bet Bizantijas impērija - spēcīgākā Eiropas valsts. Īpašu uzplaukumu Konstantinopole piedzīvoja imperatora Justiniāna I valdīšanas laikos (527-565).

VIII un IX gadsimtā Konstantinopole bija ikonoklastu kustības centrs.

1054.gadā notika Lielā Shizma - Romas pāvests un Konstantinopoles patriarhs izslēdza viens otru no baznīcas, un Konstantinopole kļuva par pareizticības centru.

Ceturtā Krusta kara laikā 1204.gadā Konstantinopoli ieņēma un nopostīja krustneši, un Bizantijas impērijas vietā nodibināja Latīņu impēriju. Kaut arī Nīkejas impērijas valdnieks Mihails VIII Paleologs 1264. gadā Konstantinopoli atkaroja un atjaunoja Bizantijas impēriju, Ceturtais Krusta karš bija trieciens, no kura Konstatinopole vairs neatkopās, un 1453. gada 29. maijā Konstantinopoli ieņēma turki un tā kļūva par Osmaņu impērijas galvaspilsētu ar nosaukumu Konstatinīje (Konstantiniye). Par Stambulu (İstanbul) pilsētu oficiāli pārsauca tikai 1930. gada 28. martā.

Pilsēta bija Osmaņu impērijas galvaspilsēta līdz pat 1923. gadam, kad jaunās Turcijas republikas galvaspilsēta tika pārcelta uz Ankaru. Reiz ievērojamā pilsētas grieķu minoritāte ir beigusi pastāvēt, jo pēc 1955.gada septembra Stambulas grautiņiem gandrīz visi grieki ir pārcēlušies uz Grieķiju.

Sākot no XX gs. otrās puses Stambulā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, jo attīstījās rūpniecība, un uz pilsētu pārcēlās iedzīvotaji no Turcijas lauku apvidiem.

[izmainīt šo sadaļu] Stambula Osmaņu impērijā

1453. gada 29. maijā sultāns Mehmeds II Iekarotājs Osmaņu impērijas karaspēka priekšgalā iesoļoja Konstantinopolē pēc 53 dienu ilgā aplenkuma. Aplenkuma laikā Konstantinopoles mūros ar lielgabaliem bija izšauti milzīgi caurumi. 1453. gadā Konstantinopole kļuva par trešo Osmaņu impērijas galvaspilsētu.

Uzreiz pēc pilsētas ieņemšanas turki (osmaņi) uzsāka Lielā tirgus un Topkapi pils celtniecību un tika likti pamati visām islāma reliģiskajām celtnēm, piemēram, Fatiha mošeja un tās skolas un pirtis. Pilsētas iedzīvotājiem osmaņi mācīja ar spēku un drošsirdību veikt pilsētas stiprināšanu visās jomās. Iedzīvotāju sastāvs krasi mainījās - tā kā osmaņi bija iecietīgi pret visām reliģijām, pilsētā no visas impērijas ieradās jūdi, kristieši un musulmaņi, veidojot jaunu, kosmopolītisku sabiedrību.

Sulejmana I Lieliskā laikā pilsēta pieredzēja nebijušu uzplaukumu mākslā un arhitektūrā. Armēņu izcelsmes impērijas galvenais arhitekts Sinans uzprojektēja vairākas skaistākās pilsētas mošejas un dažādas citas pilsētas ēkas. Pilsētā ziedu laikus pieredzēja keramika un kaligrāfija.

Iela Ejupas rajonā (Eyüp), 1890. gadi.

Vecā Galatas pilsēta (Galatasaray)

Bejolu (bij. Peras ielas) rajons (Beyoğlu)

Tophānes rajons, 1890. gadi.

Pilsētā sāka ierasties sūfiji, kas pārstāvēja islāmā plaši izplatīto Mevlevī ordeni. Osmaņu impērijas laikā pilsētā vien aktīvi darbojās vairāk kā simt Mevlevī ordeņa tekkes.

Vairākas šīs tekkes pastāv vēl mūsdienās un darbojas atsevišķās mošejās kā daļa no tur ierīkotā muzeja - piemēram, Džerahi tekke Fātihā, Sunbula Efendi un Ramazāna Efendi mošeja Fātihā, Galatas Mevlevīhane Bejolu rajonā, Jahjas Efendi (Jāņa Kristītāja) tekke Bešiktašā un Bektaši tekke Kadikojā (Kadıköy).

1870. gadu sākumā, Osmaņu impērija pilsētu strauji modernizēja, uzbūvējot jaunus tiltus, ieviešot modernu apūdeņošanas sistēmu, ieviešot piemērotu elektrības padevi, tramvaju sistēmu un publisko telefonu sistēmu.

[izmainīt šo sadaļu] Vietas

• Bazilikas cisterna (Yerebatan Sarnıcı) - Justiniāna laikā (VI gs) celta milzīga pazemes tvertne Konstantinopoles apgādei ar ūdeni
• Bosfora tilts (Boğaziçi Köprüsü) - 1973.gadā pabeigts tilts pāri Bosfora šaurumam
• Bulgāru Sv.Stefana baznīca (Sveti Stefan Kilisesi) - 1898.gadā celta baznīca no tērauda
• Jaunavu tornis (Kiz Kulesi) - tornis uz salas Bosforā
• Garšvielu tirgus (Mısır Çarşısı)
• Konstantinopoles hipodroms (Sultanahmet Meydani)
• Lielais tirgus (Kapalıçarşı) - viens no lielākajiem slēgtajiem tirgiem pasaulē
• Taksima laukums (Taksim Meydanı) - Stambulas centrālais laukums
• Sultāna Ahmeda mošeja (Sultanahmet Camii) - 1609-1616
• Sv.Sofijas katedrāle (Ayasofya) - 537.gadā pabeigta katedrāle. Galvenā Bizantijas impērijas baznīca. Bizantijas arhitektūras lielisks paraugs. Kopš 1453.gada - mošeja, tagad - muzejs
• Topkapi pils (Topkapı Sarayı) - vecā sultāna pils

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Stambulā dzimuši:

• Halipa Edipa Adivara (Halide Edip Adıvar) (1884-1964) - rakstniece, feministe
• Bilents Ecevits (Bülent Ecevit) (1925-) - Turcijas premjerministrs (1974–1974, 1977–1977, 1978–1979, 1999–2002)
• Ismails Envers (Envers-pašā) (Ismail Enver) (1881-1922) - jaunturku revolūcijas līderis
• Receps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) (1954-) - Turcijas premjers (2003-)
• Anrī Fajols (Henri Fayol) (1841-1925) - franču ekonomists
• Fotijs (Φωτιoς) (820-891) - Konstantinopoles patriarhs (Bibliotheca)
• Elija Kazans (Elia Kazan) (1909-2003) - ASV kinorežisors (Ilgu tramvajs/A Streetcar Named Desire, 1951)
• Anna Komnena (Anna Comnena) (1083-1153) - vēsturniece (Aleksiāde)
• Jūlijs Martovs (Юлий Мартов) (1873-1923) - menševiku līderis
• Orhans Pamuks (Orhan Pamuk) (1952-) - rakstnieks (Benim Adım Kırmızı, 2000)
• Prokls (Proclus) (412-485) - filozofs (neoplatoniķis)
• Mihails Psells (Μιχαήλ Ψελλός) (1017/1018-pēc 1078) - filozofs (Chronographia)
• Sokrāts Sholastiķis (Socrates Scholasticus) (380-?) - baznīcas vēsturnieks