Ogļhidrāti

Vikipēdijas raksts

Ogļhidrāti ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi). Ogļhidrātiem ir iespējams liels skaits optiski izomēru. Dabā sastopamie ogļhidrāti parasti satur vienu optisko izomēru, bet polimēri, kurus iegūst mākslīgi (polimerizējot formaldehīdu) ir visu iespējamo izomēru maisījums. Vienkāršie ogļhidrāti satur oglekli, ūdeņradi un skābekli molārajā attiecībā 1:2:1 un tādejādi to vispārējā formula ir C_nH_2nO_n.

Satura rādītājs 1 Iedalījums 2 Aldehīdspirti un ketospirti 3 Ogļhidrātu iegūšana 3.1 Monosaharīdi 3.2 Disaharīdi 3.3 Polisaharīdi

[izmainīt šo sadaļu] Iedalījums

Ogļhidrātus (monosaharīdus) var iedalīt pēc oglekļa atomu skaita molekulā.

• Triozes - satur 3 oglekļa atomus
• Tetrozes - satur 4 oglekļa atomus
• Pentozes - satur 5 oglekļa atomus
• Heksozes - satur 6 oglekļa atomus
• Heptozes - satur 7 oglekļa atomus

Parasti par ogļhidrātiem uzskata savienojumus ar vismaz 3 oglekļa atomiem (triozes). Nozīmīgākie dabā sastopamie ogļhidrāti satur 5 (riboze)(pentozes) vai 6 oglekļa atomus (glikoze, fruktoze) (heksozes).

Lai arī formaldehīds CH₂O un etiķskābe C₂H₄O₂ atbilst vispārīgajai formulai, tos parasti neuzskata par ogļhidrātiem.

Savienojumus, kas satur divas monosaharīdu molekulas sauc par disaharīdiem, tos hidrolizējot ir iespējams sašķel atpakaļ par monosaharīdiem. Savienojumus, kas satur lielu daudzumu monosaharīdu molekulu, sauc par polisaharīdiem.

• hidrolīze : Reakcija ar ūdeni (H₂O)

Pazīstamākie monosaharīdi ir glikoze, fruktoze, riboze un laktoze, pazīstamākie disaharīdi: saharoze un maltoze. Pazīstamākie polisaharīdi ir celuloze (augu šķiedrās), ciete (sastāv no amilozes un amilopektīna), glikogēns (dzīvnieku šūnās) un hitīns (kukaiņu ķermeņu apvalkos)(Lai arī hitīns satur slāpekli, to tomēr pieskaita pie ogļhidrātiem).

[izmainīt šo sadaļu] Aldehīdspirti un ketospirti

Aldehīdspirts ir aldehīds, kura ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.

Ketospirts ir ketons, kuram vienā vai abos ogļūdeņraža atlikumos viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupu.

[izmainīt šo sadaļu] Ogļhidrātu iegūšana

[izmainīt šo sadaļu] Monosaharīdi

Glikoze rodas augos, fotosintēzes procesā, kur hloroplastos notiek sekojoša reakcija:

• 6CO₂ + 6H₂O C₆H₁₂O₆ + 6O₂

Vai arī temperatūrā, polimerizējot formaldehīdu:

• 6HCOH C₆H₁₂O₆

[izmainīt šo sadaļu] Disaharīdi

Disaharīdi ir ogļhidrāti, kas sastāv no diviem monosaharīdu atlikumiem. Maltozi iegūst ar divām glikozes molekulām:

• 2 C₆H₁₂O₆ C₁₂6H₂₂O₁₁ + H₂O pāri paliek ūdens.

Savukārt Hidrolizējot maltozi mēs atpakaļ iegūstam divas glikozes molekulas. Saharozi iegūst no glikozes un fruktozes:

• C₆H₁₂O₆ + C₆H₁₂O₆ C₁₂H₂₂O₁₂ + H₂O

[izmainīt šo sadaļu] Polisaharīdi

Polisaharīdu vispārīgā formula ir (C₆H₁₀O₅)_n Fotosintēzes turpmākajā darbībā noris šāda reakcija:

• C₆H₁₂O₆ (C₆H₁₀O₅)_n + H₂O