Vējš
Vikipēdijas raksts
Uz jebkuru atmosfēras gaisa masu no augšas uz apakšu darbojas atmosfēras spiediena spēks. Ja dotās gaisa masas perifērijā atmosfēras spiediens vienāds ar centrālo, atmosfēras spiediena spēka vektors būs novirzīts pa vertikāli uz leju un gaisa masa paliks neizkustināta; ja spiediens centrā būs lielāks, atmosfēras spiediena spēka vektors būs novirzīts no vertikāles pazeminātā spiediena virzienā. Parādījusies atmosfēras spiediena spēka vektora horizontālā komponente - bāriskais gradients ne ar ko netiek līdzsvarots un liek izvēlētajai gaisa masai kustēties mazākā atmosfēras spiediena virzienā. Uz gaisa masu kustoties darbojas Zemes griešanās novirzošais spēks - Koriolisa spēks. Šī spēka darbības dēļ gaisa masa novirzās no bāriskā gradienta virziena pa labi ziemeļu puslodē un pa kreisi dienvidu puslodē. Tādā veidā parādās gaisa horizontālā kustība, ko sauc par vēju. Šeit rodas apvienojoša sakarība starp atmosfēras spiediena sadalījumu un vēja plūsmām. Iemesli, kuri uztur atmosfēras spiediena nevienmērīgu sadalījumu, ir:
gaisa nevienmērīga sasilšana un atdzišana virs dažādiem zemeslodes rajoniem, kura nodrošina nevienmērīgu gaisa blīvumu dotajā līmenī;
dažāda gaisa temperatūra un mitrums;
lejupejošas gaisa strāvas virs atbilstošiem zemeslodes rajoniem, saistītas ar kopējo atmosfēras cirkulāciju.
Vēju sadalījums uz zemeslodes ir tieši saistīts ar atmosfēras spiediena sadalījumu. Starp 30°N platumu un ekvatoru, spiediena gradients virzīts no ziemeļiem uz dienvidiem, bet starp 30°S un ekvatoru - uz ziemeļiem. Tā kā dotie apgabali ir pastāvīgi, tad arī vējiem ar vienu virzienu jābūt novērojamiem pastāvīgi visu gadu. Šādus vējus sauc par pasātiem. Tie ir vēji, kuri pūš ar pastāvīgu spēku 3 - 4 balles, to virziens nav pastāvīgs, bet izmainās zināmās robežās ziemeļu puslodē - ap NO ziemeļaustrumu ceturksnī, bet dienvidu - dienvidaustrumu ceturksnī. Pasātu rajoniem ir raksturīgs galvenokārt skaidrs laiks un neliels nokrišņu daudzums.
Bezvēja josla - raksturīgs bezvējš. To dažreiz pārtrauc vājš, mainīga virziena vējš, bet dažreiz stipras brāzmas un viesuļvētras.
Valdošo rietumu vēju apgabali atdalīti no pasātu apgabaliem ar platām augsta spiediena joslām 30 - 35° platumos. Šajās joslās novēro vājus mainīga virziena vējus. Valdošo vēju apgabalos rietumu vējus novēro biežāk un tiem ir lielāks spēks. Pazemināta spiediena apgabaliem 60° platumos īpaši dienvidu puslodē raksturīgi stipri vēji, biežas vētras.
Apgabalos ar pretēju spiedienu, parasti ap kontinentiem, novēro musonus. Indijas okeānā vasaras un ziemas musoni nav vienāda stipruma. Musoni parasti ir 2 līdz 5 balles stipri, bet dažreiz sasniedz vētras spēku. Ziemā musoni pūš no NO - NW, vasarā - SW - S - SO.
Musonu maiņas laikā Indijas okeāna ziemeļu daļā bieži novēro tropiskos (viesuļvētru) ciklonus.
Ziemas musoni, pūšot no kontinentiem, nes sev līdzi sausu un skaidru laiku, bet vasaras, pūšot no okeāna - mākoņainu un lietainu. Musonu raksturs ir vējiem, kas pūš gar Austrumāzijas krastiem. Klusā okeāna dienvidu daļā musoni aptver apgabalus, kuri pieguļ pie Austrālijas un Polinēzijas. Atlantijas okeānā musonus novēro Āfrikas rietumu krastos Gvinejas līcī.
Vējus, kuri rodas no vietējiem iemesliem un, kuri aptver nelielas teritorijas, sauc par vietējiem.
Dienā no jūras uz krastu pūš jūras brīze, bet no krasta jūrā - krasta brīze. Brīzes parast izplatās 40 - 50 km kontinentā un nedaudz tālāk jūrā. Brīzes parādīšanās pamata iemesls ir nevienmērīgā piekrastes zemes virsmas un jūras sasilšana, kā rezultātā parādās vietējā gaisa cirkulācija.
Aukstu, stipru vēju ar virzienu no piekrastes augstienes uz jūru sauc par boru. Krievijā šādu parādību novēro Novorosijskas un Novaja Zemļa rajonos, kur vēja ātrums sasniedz 50 - 60 m/sek. Bora sastopama arī Adrijas jūras piekrastē (Fiume, Triest), bet vēja ātrums šajā rajonā ievērojami mazāks.
Ziemeļrietumu vēju, kas pūš uz Baikāla ezera rietumu krastu ar ātrumu līdz 40 m/sek, sauc par sarmu.
Vēju, līdzīgu borai, novērojamu Provansā, sauc par mistrālu.
Daudz kopēja ar mistrālu ir bakinskas ziemelim. Tas parasti ir stiprs, sauss, auksts ziemeļu vējš, kas sasniedz ātrumu 20 - 40 m/sek.
Neparasti silts un mitrs vējš no horizonta dienvidu ceturkšņiem, kurš pūš pa Vidusjūras centrālo daļu, Itāliju un Dalmāciju un, kuru pavada ievērojama mākoņainība un nokrišņi, tiek saukts par siroko.
Pēc izcelšanās analoģiskus siroko, ļoti karstus dienvidu vējus, Spānijā sauc levešs, Alžīrā, Tunisā - samum, Ēģiptē - šamsin, Arābijā, Palestīnā un Mezopotāmijā - tāpat siroko.
