Lībija

Vikipēdijas raksts

الجماهيرية العربية الليبية الشعبية الإشتراكية العظمى
al-Jamāhīrīyah al-‘Arabīya al-Lībīyah ash-Sha‘bīyah al-Ishtirākīyah al-Uzma

(Par karogu) (Par ģerboni)
Valsts valoda	arābu valoda
Galvaspilsēta	Tripole
Lielākās pilsētas	Tripole Bengāzi Misurāta
Revolūcijas vadonis	Muamars Kadafi
Prezidents	Zentani Muhamads Zentani
Premjerministrs	Šukri Ganems
Platība	1 759 540 km²
Iedzīvotāju skaits  - Kopā  - blīvums	5 499 074 3,1/km²
Neatkarība	No Itālijas 1951.gada 24.decembrī
Valūta	Lībijas dinārs/LYD
Laika zona	UTC +2
Valsts himna	Allahu Akbar
Interneta domēns	.LY
Starptautiskais tālsarunu kods	+218

Lībija (arābu valodā: ليبيا; oficiālais nosaukums: Lielā Sociālistiskā Tautas Arābu Lībijas Džamahīrija) ir valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras krastā. Tā robežojas ar Ēģipti austrumos, Sudānu dienvidaustrumos, Čadu un Nigēru dienvidos un Alžīriju rietumos. Lībijas galvaspilsēta ir Tripole.

Senajā Grieķijā par Lībiju dēvēja visu Ziemeļāfriku uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu Āfrikas kontinentu.

Lībija ieguva neatkarību pēc 2. pasaules kara, kā nosacījumu sabiedroto miera līgumam ar Itāliju.

[izmainīt šo sadaļu] Revolūcija

1969. gada 1. septembrī, apmēram septiņdesmit virsnieku grupa 28 gadus vecā Muamara Kadafi vadībā gāza pro-rietumniecisko karali Idrisu. Valsts vadību uzņēmās divpadsmit cilvēku Revolucionālās Vadības Padome, kas pasludināja Lībijas Arābu republiku. Revolucionārus iedvesmoja Ēģiptes prezidents Nasers, pan-arābisms, un naids pret Izraēlu, kas 1967. gada karā bija smagi sakāvusi arābu valstis. 1969. gada decembrī jaunās valdības iekšlietu un aizsardzības ministri tik aapsūdzēti apvērsuma plānošanā un arestēti. Kadafi uzņēmās premjerministra un aizsardzības ministra pienākumus. 1971. gadā līdzīgi ēģiptes Arābu sociālistu savienībai, tika izveidota Lībijas Sociālistu savienība, kā vienīgā legālā partija. Lībijā dzīvojošie itāļi un ebraji tika izraidīti no valsts un viņu īpašums konfiscēts. Lai arī Kadafi kopš 1974. gada it kā neieņem nekādus oficiālus amatus, visa vara ir viņa rokās, un Lībijas presē viņu parasti sauc par Brāli Vadoni un Revolūcijas Vadītāju.

[izmainīt šo sadaļu] Terorisms un sankcijas

1980ajos gados, izmantojot gandrīz neierobežotos finanšu līdzekļus no naftas pārdošanas, Lībija kļuva par aktīvu "antiinperiālistisko" grupu finansētāju. Lībiešu instruktori apmācija revolucionārus, dumpiniekus un teroristus no visas pasaules, Lībijas teritorijā izveidotajās treniņnometnēs. Drīz arī Lībijas slepenie dienesti paši sāka organizēt dažādus toeroraktus. 1985. gada 5. aprīlī Lībijas aģenti sarīkoja sprādzienu Rietumberlīnes diskotēkā La Belle, kā rezultātā 3 cilvēki mira un vairāk nekā 250 guva ievainojumus. 1986. gada 21. aprīlī, lai sodītu Lībiju, ASV kara lidmašīnas veica uzlidojumus Kadafi rezidencēm Tripolē un Bengazi. Ilgus gadus saspīlētas bija arī Lībijas attiecības ar Franciju. Lībija karoja ar Francijas atbalstīto Čadu, un piegādāja ieročus Marokas un Alžīrijas nemierniekus. 1989. gada 19. septembrī lībieši Nigēras gaisa telpā uzspridzināja franču aviolīnijas UTA lidmašinu ar 170 cilvēkiem. 1992. gada aprīlī pēc ASV un Lielbritānijas lūguma ANO Drošības padome ieviesa sankcijas pret Lībiju, kuras tika atceltas tikai 2004. gadā pēc tam kad Lībija atteicās no savas atomprogrammas, kā arī samaksāja teroraktos bojāgājušo ģimenēm kompensācijas. Iemesls Lībijas draudzīgumam bija 11. septembra terora akti, kas teroristu atbalstīšanu padarīja pārāk bīstamu.