Kukaiņi

Vikipēdijas raksts

Medus bite

Kukaiņi (lat. Insecta) – seškājaini posmkāju (Arthropoda) dzīvnieki, ar pasaulē vislielako sugu daudzveidību. Ir zināmi vismaz 925000 kukaiņu sugu. Starp tām pazīstamākie ir tauriņi, vaboles, mušas, skudras un bites. Zinātni, kas pēta kukaiņus sauc par entomoloģiju.

[izmainīt šo sadaļu] Kukaiņu raksturojums.

Kukaiņu klasi raksturo sekojošas īpašības. Tie ir sauszemes posmkāji, kuru ķermenis dalās trijos nodalījumos: galvā, krūtīs un vēderā. Trīs posmotu kāju pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta parasi ir pa pārim spārnu. Kukaiņi ir vienīgie aktīvi lidojošie bezmugurkaulnieku organismi. Elpošana notiek caur trahejām vai arī ar visa ķermeņa ādu. Tiem kukaiņiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, un kam ir gāzu caurlaidīga āda, izplatība ir ierobežota ar mitra klimata apstākļiem. Viņi ir sastopami pārsvarā augsnē vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošie kukaiņi, kam āda ir gāzu necaurlaidīga, var dzīvot arī sausos apstākļos. Šie kukaiņi ir izplatījušies pa visu zemeslodi, piemērojoties visdažādākajiem apstākļiem.

[izmainīt šo sadaļu] Kukaiņu sistemātika.

Kukaiņu klasē iekļauj visus ar trahejām elpojošos posmkājus, kam ir 3 pāri kāju. Tos parasti dala primārajos bezspārņos (Apterygota) un spārneņos (Pterygota). Taču jaunākie bezspārņu bioloģijas un morfoloģijas pētījumu rezultāti rāda, ka šī grupa nav viendabīga.

Viena šo primāro bezspārņu kārta – zvīņenes (Thysanura) – ir ļoti radniecīga visiem „īstajiem” spārneņiem (apakšklase kailžokleņi – Insecta-Ectognatha). Bet parējās kārtas – protūras (Protura), lēcastes (Collembola), divastes (Diplura) – pēc daudzām svarīgām īpašībām ir ļoti specifiskas, un tika izdalītas atsevišķā segžokleņu (Insecta-Entognatha) apakšklasē (1956. gadā, starptautiskajā entomologu kongresā, Monreālā). Beidzamajā lakā segžokleņu apakšklase tiek pārveidota par atsevišķu klasi – Entognatha, kā rezultātā Protura, Collembola un Diplura kārtas formāli pie kukaiņiem (Insecta) nav pieskaitāmas.

Kukaiņus iedala 32 kārtās. Latvijā ir konstatētas 28 kārtas un 11300-11500 sugas (iespējams sugu skaits var palielināties virs 19000 sugām). Latvijas teritorijā aizsargājamas ir ap 150 kukaiņu sugu.

Bezspārneņu apakšklase (Apterygota)

- - Arhegonātu kārta (Archaeognatha)
  - Zvīņeņu kārta (Thysanura)

Spārneņu apakšklase (Pterygota)
- Senspārņu infraklase ("Paleoptera")
  - Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)
  - Spāru kārta (Odonata)
- Jaunspārņu infraklase (Neoptera)
  - Strauteņu kārta (Plecoptera)
  - Embiju kārta (Embioptera)
  - Grilloblatīdu kārta (Notoptera)
  - Spīļastu kārta (Dermaptera)
  - Dievlūdzēju kārta (Mantodea)
  - Prusaku kārta (Blattodea)
  - Termītu kārta (Isoptera)
  - Nūjinieku kārta (Phasmatodea)
  - Mantofazmatīdu kārta (Mantophasmatodea)
  - Taisnspārņu kārta (Orthoptera)
  - Īsūsaiņu kārta (Caelifera)
  - Zorapteru kārta (Zoraptera)
  - Ķērpjutu kārta (Psocoptera)
  - Dzīvniekutu kārta (Phthiraptera)
  - Tripšu kārta (Thysanoptera)
  - Blakšu kārta (Hemiptera)
  - Dūņeņu kārta (Megaloptera)
  - Kamielīšu kārta (Raphidioptera)
  - Tīklspārņu kārta (Neuroptera)
  - Vaboļu kārta (Coleoptera)
  - Strepsipteru kārta (Strepsiptera)
  - Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)
  - Maksteņu kārta (Trichoptera)
  - Tauriņu jeb zvīņspārņu kārta (Lepidoptera)
  - Knābjgalvju kārta (Mecoptera)
  - Blusu kārta (Siphonaptera)
  - Divspārņu kārta (Diptera)