Klimats
Vikipēdijas raksts
Klimats ir ilgstošs metereoloģisko apstākļu modelis katram pasaules reģionam. Saules starojuma ietekme, Zemes rotācija, gaisa masu sastāvs, okeānu tuvums un lielums, kalnu augstums un ieleju dziļums - visi šie faktori sastāda to, ko mēs saucam par klimatu. Kopš cilvēks parādījās uz Zemes, tā dzīves apstākļus ir noteicis klimats. Arī tagad, lai kas un kur mēs arī būtu, klimats joprojām nosaka mūsu dzīves veidu. Mājas, kuras mēs ceļam, drēbes, ko valkājam, pārtika, ko lietojam, pat mūsu temperaments ir cieši saistīts ar klimatu.
Klimats ir jēdziens, kas apkopo nosacīti stabilu saules starojuma, Zemes griešanās ap savu asi un ap sauli ilgtermiņa efektu, vērojamu uz zemes virsmas un atmosfērā dažādos pasaules Spānireģionos. Katra no minētajām joslām saņem visai atšķirīgu saules radiācijas „porciju”, kas arī nosaka galvenās to klimatiskās atšķirības. Tā, ja josla no Islandes gar Ziemeļu Ledus okeāna piekrasti saules siltumu vidēji gadā saņem tikai līdz 1000 stundām, tad Spānijas dienvidu daļu Saule apstaro vairāk nekā 3400 stundas gadā. Šis efekts izpaužas sezonālās vidējās temperatūras un mitruma rādītājos konkrētās klimatiskās zonās jeb joslās, kuri aptver katru no abām Zemes puslodēm, tātad no ekvatora līdz ziemeļu vai dienvidu polam. Vairumā pētījumu, kā arī praksē izšķir piecas galvenās klimatiskās zonas:
1.Arktiskā (tundra), ar vidējo gada temperatūru zemāku par 10°C;
2.Aukstā (skuju koku meži, tundra), ar vidējo temperatūru 4 mēnešu laikā starp 10-20°C, bet pārējā gada laikā zem šī diapazona;
3.Vēsā (lapu koku un jauktie meži, pļavas), ar vidējo temperatūru 4-12 mēnešu laikā starp 10-20°C, bet pārējā gada laikā zem šī diapazona;
4.Siltā (subtropiskie meži un augi), ar vidējo temperatūru 4-12 mēnešu laikā virs 20°C, bet pārējā gada laikā starp 10-20°C;
5.Tropiskā (tropiskie mūžzaļie meži, džungļi, tropiskie augi, tuksneši), ar vidējo temperatūru visa gada laikā un arī katrā mēnesī virs 20°C.
Katrā no šīm klimatiskajām joslām pastāv vairāki pavaidi - biomes, kas konkrētās klimatiskās zonas ietvaros raksturo klimatu (mikroklimatu) kādā ierobežotā reģionā.
Temperatūras vai mitruma rādītāji nav vienīgie kritēriji, kas raksturo klimatiskās zonas un biomes. Katrā klimatiskā zonā (un biomē) ir atšķirīgs floras un faunas sastāvs. Piemēram, džungļi vai mūžzaļie tropiskie meži parasti sastopami tikai tropu zonā ekvatora tuvumā, uz ziemeļiem un dienvidiem no tā. Savukārt baltie lāči vai pingvīni savvaļā vērojami pārsvarā arktiskajā zonā.
Klimatu būtiski ietekmē arī atmosfēras cirkulācija (valdošie vēji), okeānu vai kalnu tuvums. Īpaši lielas atšķirības šo faktoru ietekmē nereti vērojamas biomēs. Piemēram, veģetācijas īpatnības var pamanīt pat salīdzinoši nelielu kalnu nogāzēs, kas vērsti viens ziemeļu, otrs dienvidu virzienā. Eiropā visai krasas klimata atšķirības vērojamas Alpu kalnu ziemeļu un dienvidu pusēs. Tā uz dienvidiem no Alpiem plešas silta, maiga Vidusjūras, bet tālāk uz austrumiem nedaudz vēsāka Melnās jūras subtropiskā klimata josla. Savukārt uz ziemeļiem, Eiropas centrālajā un austrumu daļā - mēreni kontinentāla josla, bet virzienā uz rietumiem - mērena, mitra atlantiskā klimatiskā josla (Atlantiskais klimats).
