Konsuls (Roma)
Vikipēdijas raksts
Šis raksts ir par amatpersonu Senajā Romā, par citām nozīmēm skatīt konsuls.
Konsuls (latīņu - consul, saīsinājums - cos.) - augstākā vēlētā valsts amatpersona Romas republikas laikā. No 509. gada p. m. ē. , kad Romā nodibinājās republika, konsulus sauca par pretoriem (praetor), tomēr kopš 305. gada p. m. ē. to tituls bija konsuli, bet par pretoriem sauca amatpersonas ar citām funkcijām.
Romas republikā katru gadu tika ievēlēti divi konsuli, katram no tiem bija vienāda vara ar veto tiesībām vienam pret otru. Konsuli darbojās relatīva miera laikā, militāro briesmu gadījumā tika ievēlēts viens diktators. Minimālais vecums, no kura varēja ievēlēt par konsulu - 41 gads patricietim, 42 gadi - plebejam (kopš 366. gada p. m. ē.).
Romas impērijas laikā konsulus iecēla imperators un tas bija vairāk goda nosaukums ar visai ierobežotām pilnvarām.
