Zigfrīds Anna Meierovics

Vikipēdijas raksts

Zigfrīds Anna Meierovics

Amats:	Latvijas Ministru prezidents 1923.gada 28.jūnijs –1924.gada 26.janvāris
Amats:	Latvijas Ministru prezidents 1921.gada 19.jūnijs –1923.gada 26.janvāris
Partija:	Latviešu Zemnieku Savienība

Zigfrīds Anna Meierovics (1887.gada 5.februāris, Durbē - 1925.gada 22.augustā, autokatastrofā netālu no Tukuma) - izcils Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, pirmais ārlietu ministrs.

Dzimis ebreju ārsta un latvietes ģimenē. Māte mirst dzemdībās, tāpēc dēlu kristīja arī mātes vārdā par Annu. Pēc sievas nāves Meierovica tēvs nokļūst psihiatriskajā slimnīcā, un Meierovics uzaug mātes brāļa ģimenē Sabilē.

Mācījies Kabiles pagastskolā līdz 1900.gadam, pēc tam Tukuma pilsētas skolā (1900-1905), Mironova komercskolā Rīgā (1905-1907). 1907 līdz 1911. gadam studē Rīgas Politehnikumā.

Pēc 1911.gada Meierovics darbojas dažādās latviešu saimnieciskajās organizācijās, tai skaitā Rīgas Latviešu biedrībā un Lauksaimniecības Centrālbiedrībā. Pēc 1.pasaules kara sākuma, Meierovics darbojas Latviešu Bēgļu centrālkomitejā, strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā u.c. Pēc februāra revolūcijas pārceļas uz Rīgu, un nodarbojas tikai ar sabiedriski politisku darbību.

Viens no Latviešu Zemnieku Savienības dibinātājiem. 1918.gadā Latviešu Nacionālā Padome deleģē Meierovicu uz ārzemēm, kur 1918.gada 11.novembrī (nedēļu pirms Latvijas neatkarības deklarācijas) iegūst Lielbritānijas ārlietu ministra rakstisku Latvijas de fakto atzīšanu. 19.11.1918 kļūst par Latvijas ārlietu ministru un veic tā pienākumus nepārtraukti līdz 25.01.1925. Tautas padomes, Satversmes sapulces un 1.Saeimas deputāts. Piedalījies Versaļas miera konferencē Parīzē vispirms delegācijas sastāvā, bet, pēc delegācijas vadītāja Jāņa Čakstes atgriešanās Rīgā, kā tās vadītājs.

1920. gada novembrī dodas uz Romu, Parīzi un Londonu, lai panāktu Latvijas atzīšanu de jure, ko panāca 26.01.1921, lieliski pielietojot savas diplomāta dotības.

Kā ārlietu ministrs bija enerģisks Baltijas valstu, Somijas un Polijas savstarpējās sadarbības piekritējs.

Gājis bojā autokatastrofā uz Tukuma - Brīzules ceļa tikai 38 gadu vecumā.

Latvijas Republikas Ministru prezidenti
1918-1940
Ulmanis · Meierovics · Pauļuks · Meierovics (2.) · Zāmuels · Celmiņš · Ulmanis (2.) · Alberings · Skujenieks · Juraševskis · Celmiņš (2.) · Ulmanis (3.) · Skujenieks (2.) · Bļodnieks · Ulmanis (4.)
1990-šodiena
Godmanis · Birkavs · Gailis · Šķēle · Šķēle (2.) · Krasts · Krištopans · Šķēle (3.) · Bērziņš · Repše · Emsis · Kalvītis · Kalvītis (2.)