Verners Heizenbergs

Vikipēdijas raksts

Verners Karls Heizenbergs (Werner Karl Heisenberg, 1901. gada 5. decembrī Vircburgā - 1976. gada 1. februārī Minhenē) bija ievērojams fiziķis un Nobela prēmijas laureāts, viens no kvantu mehānikas teorijas pamatlicējiem. Visbūtiskākais Heizenberga ieguldījums zinātnē ir Heizenberga nenoteiktības principa formulēšana.

Verners Heizenbergs

Būdams students, Heizenbergs 1922. gadā Gētingenē satika Nīlsu Boru, ar kuru vēlāk ilgi un veiksmīgi sadarbojās. 1925. gadā, būdams tikai 23 gadus vecs, viņš pirmoreiz formulēja kvantu mehānikas pamatprincipus. 1927. gadā Heizenbergs atklāja savu nenoteiktības principu, kas vēstī: nav iespējams precīzi noteikt reizē daļiņas ātrumu un pozīciju; rezultāts vienmēr būs zināmā mērā kļūdains, pie tam kļūda vienmēr būs lielāka par noteiktu konstanti. Kopā ar Boru Heizenbergs palīdzēja izveidot kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretāciju.

1932. gadā Heizenbergs saņēma Nobela prēmiju fizikā "par kvantu mehānikas radīšanu".

Otrā pasaules kara laikā Heizenbergs palika Vācijā un strādāja nacistu režīmam. Viņš vadīja Vācijas kodolieroču programmu, taču viņa sadarbības apmēri ir neskaidri. Šīs programmas eksistenci viņš Boram atklāja 1941. gadā kādā konferencē, kas risinājās Kopenhāgenā. Pēc tikšanās strauji pārtrūka Bora un Heizenberga ilgā draudzība. Vēlāk Bors pievienojās Manhetenas projektam, ASV kodolieroču izstrādes programmai. Vācijai tā arī neizdevās radīt atombumbu. Uzskata, ka Heizenbergs, iespējams, aizkavējis projekta realizēšanu morālu apsvērumu dēļ. Pēc kara tā lika manīt pats Heizenbergs, taču Bors apgalvo, ka, spriežot pēc 1941. gada sarunas, viņš neesot jutis nekādus pašpārmetumus.

Heizenberga epitāfija esot: "Viņš guļ kaut kur šeit." - nepārprotama norāde uz viņa atklāto nenoteiktības principu.