Leipciga

Vikipēdijas raksts

Leipciga (vācu - Leipzig) - pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Saksijā (pirms 2.pasaules kara Leipcigā bija ap 750 000 iedzīvotāju). Ekonomikas, kultūras, izglītības un tirdzniecības centrs.

Jau viduslaikos Leipciga bija slavena ar savu gadatirgu. Leipcigai ir liela nozīme Vācijas zinātnes un kultūras vēsturē, jo kopš 1407.gada šeit atrodas viena no ievērojamākām Vācijas universitātēm, kurā darbojušies daudzi vācu zinātnes un kultūras dižgari. Kopš 1912.gada Leipcigā atrodas Vācijas Nacionālā bibliotēka (Deutsche Bücherei). Sens grāmatrūpniecības centrs.

Leipcigā dzimuši: Gotfrīds Leibnics, Rihards Vāgners, Klāra Šūmane, Kārlis Lībknehts, Makss Bekmans, Valters Ulbrihts.

Leipcigā dažādos laikos dzīvojuši: Johans Sebastians Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Verners Heizenbergs, Fēlikss Mendelsons-Bartoldi, Augusts Mēbiuss, Frīdrihs Nīče, Vilhelms Ostvalds, Roberts Šūmans.

Leipzig

Iedzīvotāji (2005)

492 636

Rakstos

1015.g

Citi nosaukumi

Lipsk (sorbu un poļu)
Lipsko (čehu)
Lipsia (latīņu un itāļu)

Federālā zeme

Saksija

Mājaslapa

www.leipzig.de

Vecais Leipcigas rātsnams

[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture

Pirmoreiz rakstos 1015.gadā, bet tirgus un pilsētas tiesības ieguvusi 1165.gadā. 1409.gadā nodibinot Leipcigas universitāti, pilsēta kļuva par Vācijas grāmatizdošanas un kultūras centru.

1813.gadā Leipcigas apkārtnē notika Leipcigas kauja, saukta arī par Tautu kauju, starp Napoleona un t.s. Sestās koalīcijas spēkiem.

1838.gadā Leipcigā tika atklāts pirmā tālsatiksmes dzelzceļa līnija Vācijā (Leipciga - Drēzdene), un Leipciga turmākajos gados kļūst par lielu dzelzceļa mezglu.

1863.gada 23.maijā Leipcigā Ferdinanda Lasalla vadībā tika nodibināta ADAV (Allgemeiner Deutscher Arbeiterverein) - pirmā strādnieku politiskā organizācija Vācijā.

1933.gadā pilsētā notika Leipcigas process pret Reihstāga ēkas iespējamiem dedzinātājiem.

Pilsēta smagi cieta 2.pasaules kara beigu posmā Sabiedroto uzlidojumos. Atšķirībā no vairuma Austrumvācijas pilsētām, pilsētu 1945.gada 20.aprīlī ieņēma ASV armija, bet, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, Leipciga nonāca PSRS okupācijas zonā.

1898.gadā Leipcigā izcēlās t.s. Pirmdienas demonstrācijas, kuras bija sākums Vācijas atkalapvienošanai.