Drēzdene
Vikipēdijas raksts
Drēzdene (vācu: Dresden) - pilsēta Vācijas austrumos pie Elbas upes, Saksijas federālās zemes galvaspilsēta. Ievērojams kultūras, ekonomikas un tūrisma centrs. Otrā pasaules kara laikā pilsēta tika nopostīta gaisa uzlidojumos, un pēc 1945. gada tā ir praktiski uzcelta no jauna.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 480 802 ap 800 000 (aglom.) |
||
| Citi nosaukumi | čehu - Drážďany franču - Dresde itāļu - Dresda poļu - Drezno sorbu - Drežďany |
||
| Rakstos | 1206.g | ||
| Pilsēta | 1216.g | ||
| Federālā zeme | Saksija | ||
| Mājaslapa | http://www.dresden.de | ||
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture
Radusies sorbu zvejnieku ciemata vietā 13. gs. sākumā. No 1485. gada Saksijas kūrfirsta rezidences pilsēta. Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Augusts I, kļūdams par Polijas karali, veica daudzus pārbūves darbus pilsētā, aicinot arhitektus un māksliniekus no visas Eiropas. Pārbūves rezultātā Drēzdene ieguva iesauku Florence pie Elbas. Drēzdenē tika izveidotas vienas no pirmajām porcelāna ražotnēm Eiropā.
1806. gadā Drēzdene kļuva par Saksijas karalistes galvaspilsētu, bet 1871. gadā iekļāvās Vācijas valstī. 1849. gadā pilsētā notika t.s. Maija sacelšanās. 20. gadsimta sākumā Drēzdene bija slavena ar savu optikas un tabakas rūpniecību.
2. pasaules kara beigu posmā, no 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos iznīcināja pilsētu. Bez pasaules nozīmes kultūras vērtībām gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju, kuru precīzs skaits nav zināms, jo pilsēta bija pilna ar bēgļiem (arī latviešu) no austrumiem. Tā kā pilsētā nebija militārās rūpniecības, ir viedoklis (piemēram, no Gintera Grasa puses), ka šo uzlidojumu var uzskatīt par kara noziegumu.
Pēckara gados, VDR laikā, daļa no pilsētas senajām celtnēm tika atjaunotas. Arī pēc Vācijas apvienošanās turpinās atjaunošanas darbi. Piemēram, 2004. gadā tika pabeigta Drēzdenes dievmātes katedrāles ārējā atjaunošana, kuras krusta izveidi finansēja Lielbritānija kā simbolisku samierināšanās zīmi.
Pēdējos gados Drēzdene kļūst par Vācijas informācijas ternoloģiju centru - vācu Silīcija ieleju.
[izmainīt šo sadaļu] Drēzdene slavena
- Ar Drēsdenes baroka arhitektūru. Kaut arī daudz vērtību gājušas bojā, daudzas celtnes ir atjaunotas - Drēzdenes Dievmātes baznīca, Cvingers, Zempera Opera, Albertinum, Galma baznīca.
- Zempera Opera ir viens no slavenākajiem Eiropas operteātriem. XIX.gs piedzīvojis vairāku Riharda Štrausa (piemēram, Salome) un Riharda Vāgnera (piemēram, Tanheizers) pasaules pirmatskaņojumus.
- Drēzdenes gleznu galerijā ir atrodami daudzu pasaulslavenu gleznotāju darbi, to vidū - Rafaēls (viņa Siksta Madonna), Džordžone, Ticiāns, Dīrers, Rubenss.
- Tilts pār Elbu - "Zilais Brīnums" (Blaues Wunder) ir XIX.gs inženierbūves meistardarbs.
- Meisenes porcelāns.
- Drēzdenē ir pasaulē lielākā un vecākā dzenratu kuģu flote.
- Caurspīdīgā Rūpnīca (Gläserne Manufaktur) - 2002.gadā uzcelta Volksvagen rūpnīca.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Drēzdenē dzimuši:
- Frīdrihs Augusts I - Saksijas kūrfirsts un Polijas karalis.
- Nikolajs fon Cincendorfs - Brāļu draudžu pamatlicējs.
- Erihs Kestners - rakstnieks.
[izmainīt šo sadaļu] Galerija
 Drēzdene 1900.gadā |
 Brīla terase ar nepabeigto Dievmātes baznīcu |
 Cvingers |
 Zempera Opera |
 Drēzdenes Dievmātes baznīca |
 Kuģis ar dzenratu zem Zilā Brīnuma |
 Drēzdene naktī |
