Aishils

Vikipēdijas raksts

Sengrieķu literatūra

Aishils

Pirmsākumi

Homērs - Hēsiods

Klasiskais laikmets

Dramaturģija:

Aishils - Sofokls - Eiripīds - Aristofāns

Dzeja:

Alkajs - Alkmāns - Anakreonts - Arhilohs - Bakhilīds - Hiponakts - Ibiks - Kallīns - Ksenofans - Mimnerms - Pindars - Sapfo - Sēmonīds - Simonīds - Solons - Stēsihors - Teognīds - Tirtajs

Vēsturiskā, retoriskā un filozofiskā proza:

Aristotelis - Dēmostens - Hērodots - Ksenofonts - Līsijs - Platons - Tukidīds

Fabula:

Ēzops

Hellēnisma laikmets

Dramaturģija:

Menandrs

Dzeja:

Asklepiāds - Kallimahs - Meleagrs - Rodas Apollonijs - Teokrīts

Romas laikmets

Samosatas Lukiāns - Longs - Plūtarhs

Skat. arī

Sengrieķu rakstnieki

Aishils jeb Eshils (sengrieķu Αἰσχύλος; dzimis 525.g. p.m.ē., miris 456.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dramaturgs, viens no trim izcilākajiem sengrieķu traģēdiju autoriem (līdzās Sofoklam un Eiripīdam).

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Aishils dzimis Eleusīnā Atikā. Pirmās lugas viņš sarakstījis 498.g. p.m.ē., bet par viņa senāko saglabājušos darbu tiek uzskatīta luga "Lūdzējas" (ap 490.g. p.m.ē.). 490.g. p.m.ē. Aishils piedalījās Maratonas kaujā, bet 480.g. p.m.ē. - Salamīnas kaujā.

472. gadā p.m.ē. Atēnās ikgadējās Dionīsiju teātra sacensībās tika uzvesta un pirmo vietu ieguva Aishila traģēdija "Persieši", kurā atspoguļota paša Aishila kauju pieredze.

Aishils nomira 456.g. p.m.ē. Gēlā Sicīlijā, kuru bieži apmeklēja pēc tās valdnieka ielūguma.

[izmainīt šo sadaļu] Darbi

Aishils sarakstījis aptuveni 90 lugas, no kurām līdz mūsdienām saglabājušās tikai 7:

• "Lūdzējas" (ap 490.g. p.m.ē.);
• "Persieši" (472.g. p.m.ē.);
• "Septiņi pret Tēbām" (467.g. p.m.ē.);
• "Orestija" (458.g. p.m.ē.)
  • "Agamemnons"
  • "Ziedotājas"
  • "Labvēlīgās"
• "Saistītais Prometejs" (triloģijas pirmā luga, pārējas divas nav saglabājušās).

Ir izteikts pieņēmums, ka "Saistītā Prometeja" autors varētu nebūt Aishils un ka šī luga varētu būt tapusi pat 4. gs. p.m.ē. Savukārt 20. gs. 90. gadu sākumā Ēgiptē tika atrasti vēl kādas Aishila lugas fragmenti; šī luga, pazudusi pirms vairāk nekā 2000 gadiem, bijusi daļa no triloģijas par Trojas karu.

Aishila traģēdijās uzsvērta morāles un reliģijas nozīme, aplūkota cilvēka vieta pasaulē un tā saistība ar dieviem, likteni.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši Aishils ar savu lugu iestudējumiem sengrieķu teātrī ieviesis otro aktieri.