Vietniekvārds
Vikipēdijas raksts
Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus). Vietniekvārdi nenosauc priekšmetu, pazīmi vai procesu, bet tikai norāda uz to. Vietniekvārdu skaits atšķirībā no, piemēram, darbības vārdu vai lietvārdu skaita ir ierobežots.
Latviešu valodā vietniekvārdus pēc to nozīmes un funkcijām iedala:
- personu vietniekvārdos (es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas),
- atgriezeniskajos vietniekvārdos (sevis),
- piederības vietniekvārdos (mans, mana, tavs, tava, savs, sava),
- norādāmajos vietniekvārdos (šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa),
- jautājamos vietniekvārdos (kas, kurš, kura, kāds, kāda),
- attieksmes vietniekvārdos (kas, kurš, kura, kāds, kāda),
- nenoteiktajos vietniekvārdos (kas, kurš, kura, kāds, kāda, dažs, daža, cits, cita, kaut kas, kaut kāds, kaut kāda, kaut kurš, kaut kura, diez(in) kas, diez(in) kurš, diez(in) kura, diez(in) kāds, diez(in) kāda, nez(in) kas, nez(in) kāds, nez(in) kāda, nez(in) kurš, nez(in) kura, sazin kas, sazin kurš, sazin kura, sazin kāds, sazin kāda, dažs labs, daža laba, viens otrs, viena otra, jebkas, jebkurš, jebkura, jebkāds, jebkāda),
- noteiktajos vietniekvārdos (abi, abas, viss, visi, visas, pats, pati, katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena),
- nolieguma vietniekvārdos (nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena).
