Paleolīts
Vikipēdijas raksts
Paleolīts (grieķu παλαιός 'vecs', λίθος 'akmens') jeb Senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu). Paleolīts ilga līdz 8.g.t. p.m.ē., kad beidzās pēdējais ledus laikmets. Jau paleolīta laikā cilvēki dažviet sāk nodarboties ar zemkopību.
Paleolītu iedala trijos apakšperiodos. Tie ir
- senais paleolīts (aptuveni 2 400 000. - 120 000.g. p.m.ē.),
- vidējais paleolīts (aptuveni 300 000. - 30 000.g. p.m.ē.),
- vēlais paleolīts (aptuveni 30 000. - 8 000.g. p.m.ē.).
Pirmie no akmens izgatavotie priekšmeti Paleolītā tika atrasti Etiopijā. Tie ir apmēram 2.5 miljonu gadu veci. Tomēr, var droši apgalvot, ka cilvēki sākuši izgatavot priekšmetus daudz agrāk, tikai tie ir bijuši no koka un tādēļ līdz mūsu dienām nav saglabājušies.
Agrīnā Akmens laikmeta tehnoloģija ir pazīstama arī kā Olduvajas tehnoloģija, kas tā nosaukta pēc Olduvajas ielejas Tanzānijā, kur atrasts liels skaits akmens priekšmetu. Vairums Olduvajas priekšmetu izgatavoti apskaldot dabā atrodamos oļus. Olduvajas tehnoloģija uzskatāma par visilgstošāko tehnoloģiju pasaulē - tā tika pielietota miljoniem gadu.
Liels solis uz priekšu tehnoloģijas attīstībā un cilvēku dzīves veida izmaiņā bija uguns izmantošanai, kas sākās apmēram pirms 1.5 miljona gadu. To var uzskatīt par vienu no visu laiku nozīmīgākajām inovācijām, kura ne brīdi nav zaudējusi savu nozīmi līdz pat mūsdienām.
