Nosferatu, šausmu simfonija
Vikipēdijas raksts
| Nosferatu, šausmu simfonija | |
|---|---|
 |
|
| Nosaukums oriģinālvalodā: | Nosferatu, eine Symphonie des Grauens |
| Valsts: | Vācija |
| Režisors: | Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs |
| Producents: | Albīns Graus, Enriko Dīkmans |
| Scenārija autors: | Henriks Galēns (pēc Brema Stokera romāna motīviem) |
| Galvenajās lomās: | Makss Šreks, Gustavs fon Vangenheims, Grēta Šrēdere, Aleksandrs Granahs |
| Mūzika: | |
| Operators: | |
| Montāža: | |
| Izdošanas laiks: | 1922. g. 4. marts |
| Ilgums: | 94 min |
| Valoda: | mēmā filma, teksts vācu val. |
| Budžets: | |
| IMDb profils | |
"Nosferatu, šausmu simfonija" (Nosferatu, eine Symphonie des Grauens) ir vācu ekspresionisma filma, ko 1922. gadā uzņēma Frīdrihs Vilhelms Mūrnavs (Friedrich Wilhelm Murnau). "Nosferatu" uzskata par vienu no nozīmīgākajām XX gs. sākuma filmām, par vienu no pirmajām šausmu filmām, kā arī par izcilu vācu ekspresionisma kino paraugu. Tās pamatā ir Brema Stokera romāns "Drakula".
Vārds "Nosferatu" nāk no grieķu valodas vārda νοσοφορος, kas nozīmē "slimības nesējs".
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Mūrnavam neizdevās iegūt tiesības ekranizēt Brema Stokera romānu "Drakula". Viņš nolēma filmu tomēr uzņemt, Stokera sižetu nedaudz izmainot (piemēram, Drakula jeb grāfs Drakula kļuva par Nosferatu jeb grāfu Orloku). Brema Stokera sieva Florensa Stokera Mūrnavu iesūdzēja par autortiesību pārkāpšanu un prāvā uzvarēja. Tiesa pavēlēja iznīcināt visus filmas eksemplārus. Daudzi tomēr jau bija izplatīti un netika iznīcināti.
Filmas daļas, kurās darbība risinās Transilvānijā, tika nofilmētas Slovākijā (piemēram, Nosferatu pils ir Oravas pils Ziemeļslovākijā).
[izmainīt šo sadaļu] Sižets
Uzmanību! Turpmākajā šīs sadaļas tekstā var tikt atklāti nozīmīgi filmas sižeta pavērsieni!
1838. gadā Brēmenē nekustamo īpašumu aģentam Johanesam Huteram (Johannes Hutter) tiek piedāvāta iespēja doties uz Transilvāniju un pārdot lielu īpašumu grāfam Orlokam. Johaness turp arī dodas, bet grāfs Orloks padara viņu par savu gūstekni un barojas no viņa asinīm. Ieraudzījis Hutera sievas attēlu, Orloks ar kuģi dodas uz Brēmeni, kur līdz ar viņa ierašanos sākas mēris.
[izmainīt šo sadaļu] Ietekme
"Nosferatu" iedibināja vienu no klasiskajiem vampīru attēlojumiem kino – atdzīvojušos mironi ar gariem nagiem un pagarinātiem priekšzobiem. Šis vampīra tēls (pretstatā Drakulas tipa tēlam – elegantam aristokrātam) saistās ar žurkām un mēri, nav erotisks, bet gan atbaidošs.
Pēc filmas uzņemti vairāki jauni ekranizējumi, no kuriem par mākslinieciski augstvērtīgāko uzskata Vernera Hercoga (Werner Herzog) 1979. gada filmu "Nosferatu: Nakts parādība" (Nosferatu: Phantom der Nacht). Hercogs reizē nofilmēja divas versijas – vienu vācu un vienu angļu valodā –, liekot aktieriem ierunāt tekstu divreiz. Hercogs filmā izmantoja Stokera romāna tēlu vārdus, jo filmas uzņemšanas laikā uz to vairs neattiecās autortiesības.
