Angļi

Vikipēdijas raksts

Angļi - tauta Lielbritānijā, Anglijas pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits apm. 48,5 miljoni.

[izmainīt šo sadaļu] Izcelsme un vēsture

Angļi cēlušies no seno ģermāņu ieceļotājiem, kas 5.gs ieradās Britānijā, kad to bija pametuši romieši. Vairums no tiem bija angli, sakši, jiti un frīzi, kas, šķērsojot Ziemeļjūru, apmetās Britānijā, izspiežot, iznīcinot vai asimilējot senos iedzīvotājus - ķeltus ( britus).

6.gs nodibinājās pirmās neatkarīgās valstis Britānijā. Cīnoties pret jauniem iebrucējiem - vikingiem (Britānijā tos sauca par dāņiem), konsolidējās vienota anglosakšu etniskā identitāte. Svarīgs etniskās vēstures notikums bija 1066.gads, kad normāņi iekaroja Angliju. Pēc tam vēl pāris gadsimtus augstmaņi runāja franciski, bet tauta - angliski, līdz abi komponenti konsolidējās vienotā angļu tautā.

17.gs revolūcija un sekojošā straujā valsts attīstība radīja Britu impēriju un masveida emigrāciju uz jaunajām kolonijām. Tās rezultātā, sajaucoties ar vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem no citām valstīm, angļi ir vairāku jaunu tautu pamatveidotāji (amerikāņi, anglokanādieši, austrālieši, jaunzēlandieši u.c.).