Frīzi
Vikipēdijas raksts
| Friezen | |
|---|---|
| Skaits: | ~1 500 000 |
| Dzīvo: | Frīzlande |
| Valoda: | frīzu valoda |
| Reliģija: | protestantisms |
| Etnogrāfiskās grupas: | ??? |
| Radniecīgās tautas: | frīzi ir ģermāņi |
Frīzi ir tauta Nīderlandē, pamatā Frīzlandes provincē, daļēji Groningenas provincē un Ziemeļfrīzu salās, kā arī Vācijā (ZR, Ziemeļfrīzu salās, Helgolandē). Pieder pie Lielās eiropeīdās rases Atlantijas-Baltijas tipa. Runā holandiešu valodai radniecīgajā frīzu valodā, kura pieder pie indoeiropiešu saimes ģermāņu apakšgrupas rietumu atzara. Rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Mūsu ēras pirmajos gadsimtos, ģermāņu ciltis frīzi dzīvoja visā D un DA Ziemeļjūras piekrastē, apdzīvoja arī plašus apgabalus līdz pat Zēlandei DR.
Iespējams ka etnonīma frīzi (fry 'brīvs') etimoloģija radās laikā, kad notika sīva frīzu pretestība romiešu centieniem iekarot šīs zemes (rom. avotos - Friisi, Frisones vai Frisiones). Pirmatnējā frīzu etniskā teritorija viduslaikos sadalījās atsevišķos apgabalos. 11.-13. gs. R apgabali (ieskaitot t.s. R.Frīzlandi) tika iekļauti Holandes grāfistē. Vidus Frīzlande faktiski līdz 16. gs. sākumam saglabāja savu neatkarību, līdz 16. gs. tika iekļauta Nīderlandes sastāvā. Mūsdienu Nīderlandē Frīzlandes apgabals saglabā kultūras autonomiju. Patstāvīgo grāfisti A.Frīzlandi 18. gs. sagrāba Prūsija.
