Ūlofs Klēpja karalis
Vikipēdijas raksts
Ūlofs Klēpja karalis (Olof Skötkonung), (valdījis 995. - 1022.), ir pirmais Zviedrijas karalis, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi.
Ūlofa Klēpja karaļa māte varētu būt pirmā poļu karaļa Meško I meita Sigrīda Lepnā (Sigrid Storråda, Świętosława). Viņš apprecējās ar obodrītu Astrīdu, kuras dēls kļuva par Zviedrijas karali Ānundu Jākobu, bet meita - par Krievzemes kņaza Jaroslava Gudrā sievu.
Ūlofs Klēpja karalis tiek uzskatīts par pirmo Zviedrijas karali, kurš kalis savas monētas un ievācis nodokļus. Piedalījās Svoldas kaujā netālu no Rīgenas, kur koalīcijas sastāvā sakāva norvēģu spēkus.
Ūlofs ir arī pirmais kristīgais Zviedrijas karalis. Viņš kristījās 1008.gadā Husabijā (Husaby), Vesterjētlandē. Tomēr tradicionālās ticības piekritēji vēl aizvien bija tik spēcīgi, ka Ūlofs turpmāk valdīja tikai Vesterjētlandē. Nodibināja pirmo bīskapiju Skārā.
| Priekštecis: Ēriks Uzvarētājs |
Zviedrijas karalis 995.gads - 1022.gads |
Pēctecis: Ānunds Jākobs |
