Ķelne

Vikipēdijas raksts

Ķelne (vācu - Köln) - pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta Ziemeļreinā-Vestfālenē. Ekonomikas, kultūras, izglītības un reliģiskais centrs. Viena no senākajām Vācijas pilsētām, jo dibināta jau Senās Romas laikos.

Ķelne ir odekolona dzimtene (franciski eau de cologne - Ķelnes ūdens). Šeit dzimuši Romas imperatora Nērona māte Agripina, mūziķis Žaks Ofenbahs, rakstnieks Heinrihs Bells, politiķi Augusts Bēbelis un Konrads Adenauers.

Mūsu dienās pazīstama ar savu katedrāli, Kölsch alu, un kā Vācijas plašsaziņas līdzekļu centrs (pilsētā atrodas WRD radio un RTL televīzijas galvenās mītnes).

Ķelnes centrs naktī

Köln

Iedzīvotāji (2005)

968 822

Dibināta

50.g

Citi nosaukumi

Kölle(vietējā dialektā)
Cologne (angliski un franciski)
Colonia Agrippina (latīniski)
Keulen (nīderlandiski)
Colonia (spāniski un itāliski)

Federālā zeme

Ziemeļreina-Vestfālene

Mājaslapa

www.stadt-koeln.de

[izmainīt šo sadaļu] Īsa vēsture

39.gadā ģermāņu ciltij ubijiem (Ubii), tika atļauts apmesties Reinas kreisajā krastā, Romas teritorijā, kur tie nodibina apmetni Oppidum Ubiorum. 50.gadā Romas imperators Klaudijs savas sievas Agripinas dzimtajai apmetnei piešķīra pilsētas (colonia) tiesības un nosauca to par Colonia Claudia Ara Agrippinensis (Colonia Agrippinensis). 90.gadā Colonia Agrippinensis kļuva par Romas Lejasģermānijas provinces (Germania Inferior) centru ar 45 000 iedzīvotāju.

Ķelnē jau 313.gadā bija bīskaps, bet 785.gadā tā kļuva par arhibīskapa rezidenci. Ķelnes arhibīskaps bija viens no septiņiem Svētās Romas impērijas elektoriem. Tomēr 1288.gadā Ķelnes pilsoņi arhibīskapu patriec no pilsētas. Par arhibīskapijas centru kļūst Bonna, bet Ķelne faktiski kļūst par brīvpilsētu. Ķelne bijusi Hanzas savienības pilsēta.

1815.gadā Ķelne tiek iekļauta Prūsijā. 1880.gadā tiek pabeigta katedrāles celtniecība (sākta 1248.gadā).

2.pasaules kara laikā Ķelne gandrīz pilnībā tiek nopostīta Sabiedroto vairākkārtēju uzlidojumu laikā.