Nebukadnecars II
Vikipēdijas raksts
Nebukadnecars II (valdīja 605-562 p.m.ē.) tiek uzskatīts par dižāko Jaunbabilonijas (Haldejas) valdnieku. Nebukadnecars II pazīstams ar pilsētbūvniecību, kuru viņš bija plaši izvērsis savas valdīšanas laikā. Nebukadnecara organizatora talants sāka izpausties kad viņš vēl komandēja Babilonijas armiju sava tēva - Babilonijas valdnieka Nabopolasāra valdīšanas laikā. Pateicoties spīdošai vadībai, Babilonijas armija 605.g. p.m.ē. smagi sakāva Ēģiptes spēkus Sīrijā. No šī brīža arī sākās Babilonijas varenības, tās kultūras atdzimšana.
Ieņēmis Babilonijas troni pēc tēva nāves 605.g., Nebukadnecars II nākamo astoņu gadu laikā vadīja militāras kampaņas pret Sīriju, Palestīnu un Ēģipti. Vairākkārt viņam nācās karot arī ar arābu ciltīm. Šajā laikā Babilonija sasniedza savas varenības augstāko punktu. Nostiprinājis savu varu un kontroli pār plašiem Tuvo Austrumu reģioniem, Nebukadnecars II uzsāka plašu celtniecības programmu, pārbūvējot un būvējot jaunus tempļus, monumentus un citas sabiedriskas celtnes. Vēsturē iegājis viens no septiņiem pasaules brīnumiem - Babilonas gaisa dārzi, ko viņš veltījis savai mīdiešu sievai Amitijai (Amyitis).
Nebukadnecars II nomira 562.g. p.m.ē., atstājot troni savam dēlam Amelam-Mardukam (Amel-Marduk). Taču pēc viņa nāves sākās Babilonijas noriets, līdz 539.g. p.m.ē. tās armiju sakāva persieši sava valdnieka Kīra Lielā vadībā. Nākamajos gados Babilonija pilnībā tika pakļauta Persijai.
