Moriss Kornēlijs Ešērs
Vikipēdijas raksts
Holandiešu mākslinieks, Maurits Cornelis Escher (holandiešu valodā)
[izmainīt šo sadaļu] Bērnība un Jaunība Holande
Holandiešu mākslinieks Moriss Kornēliuss Ešērs dzima 1898. gadā, Līvārdenē, Holandes provinces Frīzlandes administratīvajā centrā. Viņš bija inžiniera G. A. Ešēra un viņa sievas, ministra meitas, trešais dēls. Mājā, kurā piedzima Ešērs, tagad atrodas muzejs. 1903. gadā G. A. Ešēra ģimene pārceļas uz Ārmenu, Greislandes administratīvo centru. No 1907. gada Moriss plostniecību un klavierspēli. No 1912 - 1918. gadam mācās visusskolā. Izņemot zīmēšanu, visur citur atzīmes viņam bija sliktas. Zīmēšanas skolotājs atzīmēja viņa talantu uz koka gravīru veidošanu. 1913. gadā, reliģijas skolā, Ešērs sadraudzējas ar Basu Kistu (Kistam doties tur uzspieda vecāki, pats viņš nebija īpaši reliģiozs). Viņš kļūst par Ešēra labāko draugu. Abi interesējas par zīmogu tehnoloģijām. 1916. gadā viņš veido savu pirmo grafisko darbu, violetajā linolejā, sava tēva portretu. 1917 . gadā viņš apmeklē mākslinieka Herta Stigemana darbnīcu, viņam piederošo iespiestuvi, Uz tās iespiedmašīnas tika iespiestas viņa pirmās gravīras. Šajā gadā Ešēra ģimene pārceļas uz Ozdbergu, Holandē, kura izvietojusies Arnemas apkārtnē. No 1918 - 1919. gadam Ešērs apmeklē Tehnisko koledžu, Delftā, Holandē. Viņš tiek atbrīvots no dienesta armijā, lai varētu turpināt mācības, bet sakarā ar sliktp veselību, Moriss netika galā ar mācību plāniem un tika atskaitīts. Rezultātā Ešērs tā arī neieguva augstāko izglītību. Cerībā iegūt arhitekta diplomu no 1919 - 1022. gadam jaunais Ešērs mācās arhitektektūras un ornamentu skolā Hārlemē. Tur viņš ņem privātstundas pie S. Dž. de Meskvita, kas atstāj lielu iespaidu uz Ešēra atlikušo dzīvi un daiļradi. 1921. gadā Ešēra ģimene apmeklēja Rivēru un Itāliju. Apburts no Vidusjūŗas klimata, Moriss uzzīmēja detalizētus kaktusu un olīvkoku zīmējumus. Viņš uzzīmēja daudz skiču ar kalnu skatiem, kuri tika iekļauti viņa darbu pamatā. Ešērs sāk eksperimentēt priekš sevis jaunā virzienā un "Gravīras kokā" tiek izdotas humoristiskajā bukletā "Easter Flowers", jau tad viņa darbos bija sastopama spoguļu attēli un kristāliskas figūras. Pirmā Ešēra iespiestais darbs tika pārdots lielā tirāžā, tas bija "Svētais Francisks". Jaunu ideju meklējumos, Moriss Ešērs devās uz Itāliju.
[izmainīt šo sadaļu] Spānija un Itālija
1922. gada aprīlī Ešērs ar diviem draugiem pamet Ārnemu. Abi draugi pēc divu nedēļu dzīvošanas Florencē atgriežas Holandē. Bet Ešērs devās uz Sandžiminano ar vienu no draugu māsām. Tur un arī pilsētās Volterē un Siēnā, viņš veica sēriju zīmējumus. Visu 1922. gada vasaru viņš pavadīja ceļojot pa Itāliju, zīmējot peizāžas, augļus un pat kukaiņus. Siēnā viņš satiek domu biedru, holandiešu mākslienieku Heredsenu, ar kuru viņš pereodiski satiekas vairāku gadu garumā. Jūnijā, atgriežoties mājās, Ešērs saprot, ka vairs nevar strādāt pēc iepriekšējiem noteikumiem un nolemj atgriesties Dienvideriopā. Viņš dodās ar draugiem, ar jahtu uz Dienvidiem. Lai ieekonomētu naudu, viņš pieskata draugu mazos bērnus. Ceļojuma laikā Moriss pirmo reizi redz fenomenu, jūras fosforizēšanos, kuru viņš vēlāk viņš nodemonstrēja gleznā ar vienvārda nosaukumu. Spānijā Ešērs piedalās koridā un apmeklē slaveno muzeju "Prado". Nokavējis Ekspresi, Ešērs pavada 24 stundas vietējās sabiedrības vilcienā, lai nokļūtu Granādā. Granādā Ešērs apmeklē Alhambru, kur iepazīstās ar arābu dekoratīvajiem stiliem un kopē vienu no tiem. Pēc maza ceļojuma pa Itāliju, viņš dažus mēnešus pavada Siēnā. Šajā laikā viņš intensīvi strādāja. Pēc viņa vārdiem, viņam palīdzēja Dieva svētība un pilsētas atmosfēra. 1923. gada martā Ešērs turpina strādāt un ceļotā mēneša beigās, pansionātā, kur apmetās Moriss, ieradās Šveices rūpnieka Umkera ģimene. Pēc vairākiem mēnešiem Ešērs glezno viņu meitas Džettī portretu. Nedaudz vēlāk viņš saprot, ka ir iemīlējies, bet nav pārliecināts par viņas jūtām. Pašā pēdējā brīdī, pirms Umikeru ģimenes aizbraukšanas, viņš nolemj atzīties mīlestībā. Un jaunieši tiek saderināti, 1923. gada augustā, Siēnā, notiek pirmā Ešēra izstāde, bet viņš šim lielajam notikumam pievērsa pavisam mazu uzmanību. Viņš bija aizrāvies ar Džettī un augusta vidū bildināja viņu. 28. augustā viņš ieradās Cīrihē, lai formāli tiktos ar Džettī ģimeni. Moriss nolēma precēties un dzīvot Itālijā. 1924. gads bija ļoti piesātināts ar dažādiem notikumiem. Februārī notika viņa personālizstāde "Holande". 12. jūnijā notika viņa kāzas Viaredžī, Itālijā. Jaunlaulātie apmeklēja Hennuju, Anneki un Briseli. Oktobrī viņi devās uz Franciju, pēctam atgriezās Itālijā. Ceļojuma laikā Ešērs apguva dažādus Eiropas arhitektūras stilus. 1924. gada beigās jaunlaulātie nopirka jaunbūvi pilsētā Fraskatī, netālu no Romas. Lai gan mājas būvniecība tika pabeigta 1925. gada martā, viņi ievācās tikai oktobrī. Nedaudz vēlāk pēc ievākšanās jaunajā mājā notiek nelaimes gadījums ar Morisa brāli, kurš nodarbojas ar alpīnismu. Brālis iet bojā, un Ešēram jādodās atpazīt līķi. Pēc šīs traģēdijas top Ešēra pasaulsslavēnā gravīra kokā "Mākslas dienas" (??? ????????). 1926. gada jūnijā Ešērs iegādājas jaunu lielizmēra jaunbūvi . Sakarā ar ģimenes pieaugumu. Jūlija beigās dzimst dēls Džordžs. Ešera lielo popularitāti pierāda tas, ka par dēla kristībās piedalās karalis Emanuels un Musolini. Laimīgā ģimenes dzīve Romā 20-to gadu beigās izrādījās ļoti auglīga Morisa radošajā dzīvē. Viņa darbi tika demonstrēti ļoti daudzās izstādēs Holandē, bet 1929. gadā viņa popularitāte sasniedza tādu līmeni, ka viena gada laikā notika 5 personālās izstādes Holandē un Šveicē. Tieši šinī periodā Ešēra gleznas tika pirmo reizi nosauktas par mehāniskām un loģiskām. Gleznās tika attēlotas kalnu nogāzes, bet bija arī komerciālas ilustrācijas. Pati populārākā glezna tanī laikā bija gravīra kalnu ciematiņš "Kastrovalli", kura tika pabeigta 1930. gada februārī, šinī gadā piedzima arī otrs dēls Artūrs. 1930. gada beigās un visu 1931. gadu Moriss daudz slimo un viņa daiļradē ir pārtraukums. Tādi periodiski notiek visu atlikušo dzīvi. Šis pārtraukuma periods beidzās ar tikšanos Romā ar Holandes Vēstures institūta direktoru Dž. Hugeverfu, kurš piedāvājās uzrakstīt rakstu par Ešēra daiļradi un publicēt vairākus viņa darbus. Atlasītie darbi tiek izdoti grāmatā "Emblemata" 1932. gadā. 1933. gada beigās Ešers zīmēja vairākas litogrāfijas šausmu grāmatai "The Terrible Adventures of Scholastica". 1934. gadā M. Ešērs saņem trešo prēmiju par gleznu "Nonza Corsica" izstādē Čikāgā. Čikāgas mākslas institūts nopērk šo gleznu. Tā bija pirmā glezna ko pārdeva Amerikā. Šajā gadā Ešērs ar ģimeni dodas pie jūras, bet pēc tam dodas uz Beļģiju.
[izmainīt šo sadaļu] Atpakaļ uz ziemeļiem
1935. gada vasarā sakarā ar darīšanām ierodas vecāku mājās, Hāgā. Vizītes laikā Ešērs izdara ļoti svarīgu darbu. Zīmē detalizētu tēva portretu. Gravīra tika pabeigta augustā un nokopēta tikai priekš ģimenes locekļiem. 1935. gada augustā Moriss ar ģimeni pārbrauc uz jaunu māju Šato de Šveicē. Džetti atsāk savas klaviernodarbības. bet Ešērs iestājas vietējā šaha klubiņā. Bērni bauda ziemas priekus. Decembrī Moriss veido litogrāfiju fermeru mājai uz piesniguša kalna nogāzes. Bet viļas rezultātā. Vēlāk viņa dēls Džordžs teiks, ka tēvs skumst pēc Itālijas siltuma. 1926. gada sākumā Ešērs nolemj atgriesties Dienvideiropā. Viņš griežas pie kuģu kompānijas ar piedāvājumu uzzīmēt gleznas ar kompāniju apkalpojošiem kuģiem par samaksu ņemot bezmaksas ceļojumu. Par pārsteigumu viņam kompānija "Adrija" piekrita viņa piedāvājumam un aprīlī Ešērs dodas uz Truestu, kur firmas "Adrija" ofisā tiek uzņemts ar lielu cieņu. Ar kompānijas kuģiem Ešērs apmeklē Venēciju, Ankonu, Bari, Kataloniju, Palermo, Genoju un vairākas citas itāļu un sicīliešu pilsētas. Džettī viņam pievienojas maija vidū. Ceļojuma laikā Ešērs uzzīmē ļoti daudz dažādu zīmējumu skices un pēc tam top 9 gravīras kokā. Tas bija pēdējais lielais ceļojums pa Morisa mīļotajām vietām.
