Ebooks, Audobooks and Classical Music from Liber Liber
a b c d e f g h i j k l m n o p q r s t u v w x y z





Web - Amazon

We provide Linux to the World


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Kluža-Napoka - Vikipēdija

Kluža-Napoka

Vikipēdijas raksts

Cluj-Napoca
Iedzīvotāji (2006) 316 129
Dibināta romiešu laikos
Citi nosaukumi Cluj (līdz 1974.g)
Kolozsvár (ungāru)
Klausenburg (vācu)
Žudecs(Judeţ) Klužas žudecs
Mājaslapa http://www.clujnapoca.ro/
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:
Iuliu Maniu iela Klužā-Napokā
Palielināt
Iuliu Maniu iela Klužā-Napokā

Kluža-Napoka (rumāņu - Cluj-Napoca) - pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Transilvānijā, pie Somešulas Mikas upes. Rumānijas trešā lielākā pilsēta un lielākā pilsēta Transilvānijā. Pilsēta veidojusies rumāņu, ungāru un vāciešu kultūru mijiedarbībā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

II gadsimta sākumā, kad Romas impērija iekaroja Dakiju, imperators Trajāns šeit nodibināja leģiona apmetni Napoku (Napoca). Adriāns piešķir apmetnei municipija tiesības, nosaucot to par Municipium Aelium Hadrianum Napoca. Velāk Napoka kļūst par provinces centru un prokuratora rezidenci. Tomēr Lielās tautu staigāšanas laikā Napoka iznīkst.

1272. gadā Ungārijas karalis Ištvāns V aicina vācu kolonistus (Transilvānijā sauktus par sakšiem) dibināt pilsētu, kurai jau 1270. gadā bija piešķīris pilsētas tiesības. Pilsēta šajā laikā pazīstama ar nosaukumu Klauzenburga (Klausenburg).

1405. gadā Kluža kļuva par brīvpilsētu. 1541. gadā iekļāvās Transilvānijas hercogistē. Kaut arī grāfistes politiskais centrs bija Alba Jūlija, Klauzenburga bija Transilvānijas lielākā pilsēta. Pilsētā dzīvoja vācu un ungāru iedzīvotāji.

XVIII gadsimtā Kluža kļuva par ungāru kultūras centru. 1791. gadā šeit sāka iznākt pirmā ungāru avīze, bet 1792. gadā nodibinājās ungāru teātra trupa. No 1790. gada līdz 1867. gadam Kluža bija Transilvānijas lielhercogistes galvaspilsēta. 1848. gada revolūcijas laikā pilsētu ieņēma ungāru spēki Juzefa Bema vadībā. Pēc 1867. gada kompromisa Kluža iekļāvās Ungārijas sastāvā.

Pēc 1.pasaules kara Transilvānija tika piešķirta Rumānijai. 2.pasaules kara laikā, pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, Kluža tika iekļauta Ungārijā, tomēr 1944. gadā pilsētu ieņēma PSRS un rumāņu spēki, un 1947. gadā tā atkal tika piešķirta Rumānijai.

1974. gadā pilsēta tika pārsaukta par Klužu-Napoku, pievienojot seno romiešu nosaukumu.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Klužā-Napokā dzimuši:

Our "Network":

Project Gutenberg
https://gutenberg.classicistranieri.com

Encyclopaedia Britannica 1911
https://encyclopaediabritannica.classicistranieri.com

Librivox Audiobooks
https://librivox.classicistranieri.com

Linux Distributions
https://old.classicistranieri.com

Magnatune (MP3 Music)
https://magnatune.classicistranieri.com

Static Wikipedia (June 2008)
https://wikipedia.classicistranieri.com

Static Wikipedia (March 2008)
https://wikipedia2007.classicistranieri.com/mar2008/

Static Wikipedia (2007)
https://wikipedia2007.classicistranieri.com

Static Wikipedia (2006)
https://wikipedia2006.classicistranieri.com

Liber Liber
https://liberliber.classicistranieri.com

ZIM Files for Kiwix
https://zim.classicistranieri.com


Other Websites:

Bach - Goldberg Variations
https://www.goldbergvariations.org

Lazarillo de Tormes
https://www.lazarillodetormes.org

Madame Bovary
https://www.madamebovary.org

Il Fu Mattia Pascal
https://www.mattiapascal.it

The Voice in the Desert
https://www.thevoiceinthedesert.org

Confessione d'un amore fascista
https://www.amorefascista.it

Malinverno
https://www.malinverno.org

Debito formativo
https://www.debitoformativo.it

Adina Spire
https://www.adinaspire.com