Datortīkli

Vikipēdijas raksts

Datoru tīkls jeb datortīkls ir saziņas sistēma starp diviem vai vairāk datoriem.

Šis ar informācijas tehnoloģijām un datoriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Satura rādītājs

1 Kategorijas
2 Tīklu veidojošie fiziskie elementi
3 Skatīt arī
4 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Kategorijas

[izmainīt šo sadaļu] Pēc lieluma

Lokālais tīkls
- Bezvadu lokālais tīkls
Teritoriālais tīkls

[izmainīt šo sadaļu] Pēc darbības veida

[izmainīt šo sadaļu] Pēc tīkla topoloģijas

maģistrāles tīkls
zvaigžņtīkls
gredzentīkls

[izmainīt šo sadaļu] Tīklu veidojošie fiziskie elementi

Datoru tīklā var izdalīt aktīvos un pasīvos elementus. Aktīvie elementi saņem un noraida datu paketes, kā arī aktīvi piedalās datu apmaiņas procesā. Aktīvās iekārtas ir:

tīkla adapteri, kas atrodas datorā un ir informācijas raidītāji un tās saņēmēji;
centrmezgli(hub), komutatori(switch)) un maršrutētāji(router), kas kalpo tam, lai no raidītāja informāciju nosūtītu adresātam.

Pasīvie komponenti ir kabeļi un to savienojumi, kas nodrošina, ka signāls no vienas aktīvās iekārtas nonāk citā.

[izmainīt šo sadaļu] Failu serveris

Failu serverim lokālajā tīklā parasti ir galvenā loma. Jo serverim ir pieslēgts vairāk darba staciju, jo tā jaudai vajadzētu būt lielākai. Īstu serveri reti izmanto kā parastu darba datoru, un tam ir specifiska programmatūra. Lai nodrošinātu tīkla darbu jebkurā laikā, serveri bez īpašas vajadzības neizslēdz. Tā kā tīkla administrēšana neprasa ilgstošu un regulāru darbu pie servera, tas var būt komplektēts ar ne pārāk kvalitatīvu monitoru, peli un klaviatūru, uzsvaru liekot uz koplietošanas iekārtām un datora jaudu.

Galvenais servera uzdevums ir visu pieņemto pieprasījumu izsekošana, piekļūšanas vadība resursiem, maksimāli ātra šo resursu piedāvāšana klientiem.

[izmainīt šo sadaļu] Darba stacija

Atsevišķu darba staciju aprīkojums ir atkarīgs no servera iespējām un jaudas. Ja serverim ir piešķirta centrālā loma, darba stacijas var būt mazāk jaudīgas.

[izmainīt šo sadaļu] Tīkla karte

Datoru tīklam pieslēdz, izmantojot tīkla karti (adapteri). Izņēmums ir pseidotīkls. Tīkla karte var būt arī integrēta sistēmplates sastāvā.

Parasti tīkla karte atbalsta vienu no lokālo tīklu arhitektūrām, piemēram, Ethernet, LocalTalk, Token Ring vai Arcnet. Pašlaik populārākā tīkla arhitektūra ir Ethernet. Ethernet tīkla adapteri atbilst vienai vai vairākām Ethernet specifikācijām:

10Base-2 (10 Mb/s tievais koaksiālais kabelis);
10Base-5 (10 Mb/s resnais koaksiālais kabelis);
10Base-T (10 Mb/s vītais pāris);
100Base-TX (100 Mb/s vītais pāris, 2 pāri);
100Base-T4 (100 Mb/s vītais pāris, 4 pāri);
100Base-FX (100 Mb/s optiskais kabelis);
1000Base-T (1 Gb/s vītais pāris);
1000Base-SX (1 Gb/s optiskais kabelis).

Tīkla kartes izvēle ir atkarīga no izvēlētās tīkla topoloģijas un aparatūras. Tīkla datoriem parasti izmanto 10 vai 100 Mb/s tīkla kartes. Lai tīkls strādātu efektīvāk, serverim izvēlas jaudīgāku tīkla karti.

Kartes ārpusē atrodas kabeļu pieslēgvietas. Lai karti varētu izmantot dažāda tipa kabeļu tīkliem, vienai kartei var būt vairākas pieslēgvietas. Lai izmantotu atšķirīgu tipu kabeļus, nav nepieciešams veikt kādas programmu vai aparatūras uzstādījumu maiņas.Šādas tīkla kartes mūsdienās gan vairs nav izplatītas, tapēc, ka tās nenodrošina 100MBit ethernet.

[izmainīt šo sadaļu] Kabeļi

Kabeļus izmanto, lai savā starpā savienotu datorus un citas tīkla komponentes (centrmezglus, tīkla printerus u. c.). Kabeļa izvēli nosaka vairāki faktori: cena, tīklā savienojamo datoru attālums, savienojamo datoru skaits, datu pārraides ātrums u. c. Pārsvarā izmanto trīs tipu kabeļus:

koaksiālos;
vītā pāra;
optiskos

[izmainīt šo sadaļu] Tīklu saslēguma veidi

Tīkla izveidošanu aparatūras līmenī noslēdz, savienojot visas tīkla komponentes ar kabeļiem atbilstoši izvēlētajai topoloģijai.

Tīkla kabeļu un savienojumu kontrolei uzstādīšanas laikā vai arī tad, ja radušās kādas problēmas, izmanto speciālas pārbaudīšanas ierīces – testerus.

Tehnoloģija apraksta tīkla elektriskos raksturlielumus, signālu veidus, savienotāju veidus, interfeisu darbību un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai notiktu datu pārraide. Vislielāko popularitāti ir guvušas četru veidu tehnoloģijas, kas atšķiras pēc piekļuves veida datu kanāliem:

Ethernet;
Token Ring;
Arcnet (Attached Resource Computer Network);
Fiber Distributed-Data Interface.

No šiem tīklu veidiem visizplatītākais ir Ethernet. Pirmo reizi Ethernet tīklu izveidoja firma Xerox 20. gadsimta 70. gados.

Tievā kabeļa Ethernet tīkls

Pēc vadu izvilkšanas to galos pievieno BNC savienotājus (connector). Ar to palīdzību kabeļus pievieno pie T tipa konektora, kura trešo kontaktu pievieno tīkla datora tīklakartei. Pēc visu savienojumu veikšanas izveidojas vienots kabeļu segments. Tā galos, atkarībā no kabeļa modeļa, jāpievieno terminatori ar 50 W vai 95 W pretestību. Viens no segmenta terminatoriem ir jāiezemē. Ja iezemēti tiks abi gali, kabeļu segments pārvērtīsies antenā un tīkls nedarbosies. Visplašāk lietotie šāda veida tīkli bija 10 MBit ethernet, 100 un 1000MBit tīkliem koaksiālos kabeļus nelieto.

Vītā pāra Ethernet

Vītā pāra Ethernet tīklā centrālā ierīce ir centrmezgls (hub). Katrs dators ar centrmezglu tiek savienots ar kabeļu segmentu. Katra segmenta garums nedrīkst pārsniegt 100 m. Kabeļa segmenta galos jāatrodas RJ-45 savienotājiem. Vienu kabeļa galu pievieno centrmezglam, bet otru – tīkla kartei. RJ-45 kontakti ir ļoti kompakti, tiem ir plastmasas korpuss ar 8 maziem kontaktlaukumiņiem.

[izmainīt šo sadaļu] Centrmezgls (hub)

Centrmezgls ir vītā pāra tīkla galvenā komponente, jo no tā ir atkarīgas tīkla darba spējas. Centrmezgli tiek ražoti dažādiem tīkla ātrumiem (10 Mb/s, 100 Mb/s vai 10/100 Mb/s) un ar dažādu portu (pieslēgvietu) skaitu. To daudzums nosaka centrmezglam pieslēdzamo datoru skaitu.

Centrmezglu novieto uz galda, piestiprina pie sienas vai ievieto speciālā statīvā.Centrmezglus var savā starpā apvienot, pieslēdzot vienu pie otra, iegūstot kaskādes struktūru. Šādus centrmezglus sauc par kaskadējamiem (stack-able). Veidojot ar tiem tīklu, jāuzmanās, lai neveidotos gredzena struktūra un ceļā no viena datora līdz otram neatrastos vairāk par četriem centrmezgliem. Daudziem centrmezgliem ir arī vietas koaksiālo kabeļu pievienošanai. Šādi kļūst iespējams apvienot vītā pāra segmentus ar koaksiālajiem segmentiem. Vienam centrmezglam var pieslēgt tikai viena veida koaksiālo kabeli. Mūsdienās centrmezglus lieto tikai specifiskām vajadzībām, jo tie nodrošina tikai 10MBit, visu trafiku, kas tiem iet cauri, var noklausīties, jebkurš lietotājs un neeksistē 1000MBit centrmezgli.

[izmainīt šo sadaļu] Komutators (switch)

Komutators ir ierīce, kas spēj analizēt tīkla pakešu saturu un nosūtīt paketi tieši adresātam, nevis visām tīklā saslēgtajām stacijām, kā to dara centrmezgls. Izmantojot komutatoru, ievērojami palielinās tīkla ražība. Vienkāršākos komutatorus mūsdienās lieto centrmezglu (hub) vietā.

[izmainīt šo sadaļu] Maršrutētājs (router)

Bieži vien lokālo tīklu nākas pieslēgt globālajiem tīkliem (piemēram, internetam) vai arī apvienot vairākus attālinātus lokālos tīklus, izmantojot globālos tīklus. Šim nolūkam izmanto maršrutētājus. Maršrutētājam parasti ir viens vai vairāki porti, kas paredzēti gan lokālo, gan globālo tīklu pieslēgšanai. Maršrutētājs nodrošina pakešu komutāciju un filtrāciju, kā arī datu kodēšanu un dekodēšanu.

Ļoti būtiska maršrutētāja sastāvdaļa ir tā konfigurēšanas programmatūra. Ar tās palīdzību maršrutētāju konfigurē darbam, noteic tā stāvokli, noslodzi utt.

[izmainīt šo sadaļu] Ethernet tīkla darbības principi

Šajos tīklos lietotāja dators var piekļūt tīklam jebkurā laikā. Informācija tiek sūtīta mainīga garuma pakešu veidā. Pirms datu paketes nosūtīšanas lietotāja dators “klausās”, vai tīkls ir aizņemts. Ja tas ir aizņemts, dators gaida, ja brīvs – nosūta datus. Sadursmes tīklā rodas, kad divas ierīces konstatē, ka tīkls nav aizņemts, un vienlaikus sāk pārraidīt datus. Šādā gadījumā abas pārraides tiek bojātas un datori cenšas datus pārraidīt vēlāk. Datori var konstatēt datu sadursmi, tāpēc “zina”, pēc cik ilga laika drīkstēs atkārtot datu pārraidi. Ar šādas tehnoloģijas palīdzību (CSMA/CDS) tiek regulēta datu kustība Ethernet tīklā, novēršot haosu, kad visi cenšas pārraidīt, bet neviens neklausās.

Palielinoties datu plūsmas apjomam, datu sastrēgumi (kolīzijas) tīklā pieaug. Katram tīkla lietotājam jāgaida, kamēr atbrīvosies tīkls un viņš varēs nosūtīt savus datus, tāpēc samazinās datu plūsmas ātrums tīklā. Ethernet lokālie tīkli ir apraides tīkli, tas ir, visiem lietotājiem pienāk visas datu paketes, neskatoties, kāds ir to galamērķis, bet lietotājs paņem tikai sev adresēto. Ja tīkls ir saslēgts ar komutatoru (nevis centrmezglu), tad lietotājam pienāk tikai lietotājam adresētās paketes un paketes, kurām komutators nespēj atrast adresātu (visādi broadcast).

[izmainīt šo sadaļu] Bezvadu lokālie tīkli

Bezvadu (wireless) tīklus izmanto gadījumos, kad kabeļu tīkla izveides vai pārkārtošanas izmaksas ir ļoti augstas, piemēram, arhitektūras pieminekļos. Otrs bezvadu tīklu attīstības virzītājspēks ir mobilo datoru lietotāji, kas izmanto portatīvos datorus un plaukstdatorus.

Viena no bezvadu tīklu priekšrocībām ir to relatīvi ātrā un vienkāršā uzstādīšana. Bezvadu tīklā datu pārraidei izmanto radioviļņus. Tīkla pamatelements ir šūna, kurā darbojas bezvadu savienojums (uztverams signāls). Katras šūnas iekšienē ir piekļuves (mezgla) punkts (access point), ko var uzskatīt par nelielu bāzes staciju, ar kuru sazinās visi šūnā esošie datori un/vai citas iekārtas. Savukārt datorā atrodas bezvadu tīkla adapteris ar nelielu antenu, kas sazinās ar piekļuves punktu. Katrs adapters ir līdzīgs mobilajam telefonam. Datu pārraidei tīklā pārsvarā izmanto radio frekvenču tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas ir vairākas: gan izmantojot noteiktu datu pārraides frekvenci (narrowband), gan plašu diapazonu (spread spectrum). Izplatītākie bezvadu tīkli ir bāzēti uz 802.11 a, b un g standartiem. b ir visvecākais standarts. Tas un g, darbojas 2,4GHz frekvencē (2400-2480 MHz). g atšķirībā no b lieto efektīvāku modulāciju, tapēc var nodrošināt lielāku datu pārraides ātrumu. a darbojas 5GHz frekvencē, lieto to pašu modulāciju, ko g un nodrošina tādus pašus datu pārraides ātrumus. Šie te ir mazāk izplatīti.

Trešā veida bezvadu tīklu tehnoloģijās izmanto infrasarkanos starus (infrared). Šādā veidā galvenokārt savieno divas ierīces nelielos attālumos.

Bezvadu tīklu var veidot gan kā vienranga, gan klients-serveris tipa tīklus, kā arī kombinēt kopā ar vadu tīkliem. Bezvadu tīkli vēl ir samērā jauna un īsti nenostabilizējusies tehnoloģija.