Cēsis
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 18715 | ||
Platība | 19,3 km² | ||
Citi nosaukumi | igauņu - Võnnu, vācu - Wenden |
||
Pilsēta | no 1323.g | ||
Rajons | Cēsu rajons | ||
Mājaslapa | www.cesis.lv |
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu rajona centrs. Cēsis atrodas 90 km no Rīgas. Gar pilsētu plūst Gaujas upe. Viena no vecākajām un skaistākajām pilsētām Latvijā, veidojusies pēc 1206.gada, kad Livonijas bruņinieku ordenis šeit sāka celt mūra pili.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Cēsis atrodas starp latgaļu valsts Tālavas un līvu valsts Idumejas zemēm. 11.gadsimtā Cēsīs ieradās Vendi, kuri apmetās Riekstu kalnā(atrodas Pilsparkā). Riekstu kalnā uzbūvēja Koka pili aizsardzības nolūkiem.
1206. gadā Zobenbrāļu ordenis Cēsīs uzsāk mūra pils celtniecību, kura kļūst par galveno atbalsta punktu tālākiem karagājieniem pret latviešiem un igauņiem. Līdzās mūra pilij sāk veidoties tirgotāju un amatnieku apmetne, kas jau 1221. gadā minēta kā apdzīvota vieta.
1237. gadā Cēsu pils kļūst par ordeņa mestra rezidenci un sākas plaši pils pārbūves darbi. Tāpat celtniecība vēršas plašumā arī pie pils esošajā ciematā. 1323. gadā Cēsis jau minēta kā pilsēta.
Tirdzniecības attīstība 15. gadsimtā veicina tālāku Cēsu attīstību. Cēsis kļūst par Hanzas pilsētu. 15. gadsimta beigās Cēsu pilsēta iegūst tiesības kalt naudu.
1703. gadā, Ziemeļu kara laikā Cēsis iekaro Krievijas karaspēks. Vēlākā cara galma ierēdņu valdīšanas rezultātā Cēsis kļūst par nožēlojamu sādžu.
1785. gadā Cēsis kļūst par apriņķa pilsētu. Šajā laikā Cēsīs dzīvo vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. 19. gadsimtā strauji pieauga Cēsu iedzīvotāju skaits: no 1300 iedzīvotājiem 1817. gadā, līdz 6356 iedzīvotājiem 1897. gadā. 20. gadsimta sākumā Cēsis ir lielākā pilsēta Vidzemē (ja neskaita Valku, kuru vēlāk sadalīja 2 pilsētās).
[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija
No 18137 Cēsu iedzīvotājiem, 15130 ir latvieši, 2113 - krievi, 225 - baltkrievi, 194 - poļi, 475 - citas tautības.