UNIX

Vikipēdijas raksts

UNIX ir pārnesama daudzuzdevumu un daudzlietotāju operacionālā sistēma, ko sākotnēji izstrādāja AT&T Bell Labs darbinieki, tai skaitā Kens Tomsons, Deniss Ričijs un Duglass Makilrojs. Mūsdienās UNIX ir sadalījusies vairākos atzaros, ko laika gaitā ir izstrādājuši AT&T, vairāki komerciāli uzņēmumi, kā arī bezpeļņas organizācijas, piemēram, GNU projekta līdzstrādnieki.

Pašreizējie UNIX tirdzniecības zīmes īpašnieki ir The Open Group, bet uz tiesībām uz UNIX pirmkodu pretendē SCO un Novell (par šo jautājumu šobrīd notiek tiesvedība). Par UNIX-tipa sistēmām sauc tādas sistēmas, kas atbilst Single UNIX Specification.

Šis ar informācijas tehnoloģijām un datoriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 UNIX versijas
- 2.1 Pētnieciskās
- 2.2 AT&T UNIX
3 UNIX-veida operacionālās sistēmas
- 3.1 Bezmaksas
- 3.2 Maksas

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Sešdesmito gadu beigās Masačusetas Tehnoloģijas Instituts, AT&T (American Telegraph & Telephone) izstrādes divīzija Bell Labs un General Electric strādāja pie eksperimentālas operētājsistēmas Multics, kuru projektēja GE-645 lieldatoram. Izpētes mērķis bija radīt interaktīvu operētājsistēm, ar daudzām, līdztam laikam, nerealizētām iespējām — tai skaitā uzlabotu sistēmas drošību. Projekts piedzīvoja pāris produkcijas relīzes, taču sistēma izrādījās nerentabla.

Darbu pie UNIX, 1969. gadā, uzsāka zinātnieks no Bell Laboratories vārdā Kens Tompsons. Tolaik vinš piedalījās izpētes projektā, ko sauca par Multics. Laikadalīšanas (no angļu. val. timesharing) koncepts 60–to gadu beigās vēļoprojām bija jaunums, datoru aparatūra tolaik ļoti primitīva, salīdzinot — tā brīža jaudīgākājām mašīnām bija ievērojami mazāk skaitļojamās jaudas un atmiņas, nekā tipiskam mūsdienu mobīlajam telefonam. Arī video displeja termināļi nebija īpaši izplatīti. Par standarta interaktīvo ierīci, agrīnajās vairāklietotāju sistēmās, kalpoja ASR–33 teletaips — lēna un trokšņaina iekārta, kas printēja tikai augšējā reģistra burtus uz lieliem, dzelteniem papīra ruļļiem. Tāpēc, vēsturiski, UNIX sistēmās visu komandu un direktoriju nosaukumi saglabāti kā vārdu saīsinājumi vai abriviatūras.

Kad Bell Labs izstājās no Multics izstrādes konsorcijuma, Kenam Tompsonam bija padomā pāris ideju par to, kā būtu jāveido datņu sistēma, taču vinš tika atstāts bez mašīnas, uz kuras vinš bija ieradis spēlēt paša rakstīto zinātniskās fantastikas spēli Space Travel. Tā bija datorspēle–simulātors, kurā jātbild par raķetes navigāciju ārpus saules sistēmas.

UNIX savu dzīvi uzsāka uz PDP–7 minidatora. Sistēma kalpoja gan kā Tompsona spēļu platforma, gan kā izmēģinājumu poligons dažām jaunajām arhitektūras idejām, par kurām vinš domāja, kad vēl strādāja pie projekta Multics.

[izmainīt šo sadaļu] UNIX versijas

[izmainīt šo sadaļu] Pētnieciskās

Ken's new system (Unix) (1969)
UNIX Time-Sharing System v1 (1971)
UNIX Time-Sharing System v2 (1972)
UNIX Time-Sharing System v3 (1973)
UNIX Time-Sharing System v4 (1973)
UNIX Time-Sharing System v5 (1974)
- UNSW 01 (1978)
UNIX Time-Sharing System v6 (1974)
- MINI-UNIX (1977)
- PWB/UNIX 1.0 (1977)
  - USG 1.0
    - CB Unix 1
- UCLA Secure UNIX (1979)
UNIX Time-Sharing System v7 (1979)
- Unix System III (1981)
UNIX Time-Sharing System v8 (1985)
UNIX Time-Sharing System v9 (1986)
UNIX Time-Sharing System v10 (1989)

Pēc 10. versijas izlaides, Bell Labs tālāk koncentrējās uz operacionālās sistēmas Plan 9 izstrādi.

[izmainīt šo sadaļu] AT&T UNIX

Unix System III (1981)
Unix System IV (1982)
Unix System V (1983)
- Unix System V Release 2 (1984)
- Unix System V Release 3.0 (1986)
- Unix System V Release 3.2 (1987)
- Unix System V Release 4 (1988)
- Unix System V Release 4.2 (1992)
UnixWare 1.1 (1993)
- UnixWare 1.1.1 (1994)
UnixWare 2.0 (1995)
- UnixWare 2.1 (1996)
  - UnixWare 2.1.2 (1996)
UnixWare 7 (System V Release 5) (1998)
- UnixWare 7.0.1 (1998)
UnixWare 7.1 (1999)
- UnixWare 7.1.1 (1999)
- UnixWare NSC 7.1+IP (2000)
- UnixWare NSC 7.1+LKP (2000)
- UnixWare NSC 7.1DCFS (2000)
Open Unix 8 (UnixWare 7.1.2) (2001)
- Open Unix 8MP1 (2001)
- Open Unix 8MP2 (2001)
- Open Unix 8MP3 (2002)
- Open Unix 8MP4 (2002)
SCO UnixWare 7.1.3 (2002)
- SCO UnixWare 7.1.3 Update Pack 1 (2003)
- SCO UnixWare 7.1.4 (2004)