Wikipedia:Smilšu kaste
Vikipēdijas raksts
| Türkiye Cumhuriyeti Turcijas Republika |
|||||
|
|||||
| moto: turku: Yurtta Sulh, Cihanda Sulh (latviešu: "Miers mājās, miers pasaulē") |
|||||
| himna: İstiklâl Marşı (latviešu: "Neatkarības maršs") |
|||||
 |
|||||
| Galvaspilsēta | Ankara |
||||
|---|---|---|---|---|---|
| Largest city | Stambula | ||||
| Valsts valodas | turku valoda (Türkçe) | ||||
| Valsts iekārta | Republika | ||||
| - Dibinātājs | Mustafa Kemals Ataturks | ||||
| - prezidents | Ahmet Nedždets Sezers | ||||
| - premjers | Redžeps Tajips Erdogans | ||||
| Osmaņu impērijas sabrukums | Osmaņu impērijai saskaņā ar Lozannas miera līgumu | ||||
| - Turcijas neatkarības karš | 1919. gada 19. maijs | ||||
| - parlamenta izveide | 1920. gada 23. aprīlis | ||||
| - republikas proklamēšana | 1923. gada 29. oktobris | ||||
| Platība | |||||
| - kopā | 783,562 km² (Platība 302,534 sq mi |
||||
| - ūdens (%) | 1.3 | ||||
| Iedzīvotāju skaits | |||||
| - 2005 (apm.): | 73,193,000 | ||||
| - 2000 (ofic.): | 67,844,903 | ||||
| - apdzīvotība: | 93/km² | ||||
| IKP (PI) | 2006 apm. | ||||
| - kopā | USD 612.3 miljardi | ||||
| - uz iedz. | USD 8,385 | ||||
| HDI (2003) | 0.750 (medium) | ||||
| Valūta | jaunā turku lira2 (TRY) |
||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||||
| - Summer (DST) | EEST (UTC+3) | ||||
| Interneta domēns | .tr | ||||
| Tālruņu kods | +90 | ||||
| 1 Iedzīvotāju skaits pēc 2005. g. datiem. 2 Jauno turku liru(Yeni Türk Lirası) ieviesa, nomainot vecāsturku liras 2005. gada 1. janvārī. |
|||||
Prūši Mūsdienās
Visiem zināms, ka agrāk eksistēja tāda baltu tauta – prūši, bet sīkākas zināšanas aprobežojas tikai ar to, ka ienāca krustneši un visi apmira. Faktiski prūši nekur nav pazuduši – vāciski runājošie prūši sevi sauc par prūšiem, mazūri uzsver savu nošķirtību no poļiem, mazlietuvieši pastāv uz to, ka viņi nav lietuvieši. Attiecīgi visi kopā skaitījās prūši visos Prūsijas karalistes laikos. Šāda situācija izveidojās tikai pateicoties tam, ka prūšu valoda tika apzināti izstumta no sabiedriskās dzīves, baznīcas, darījumiem. No Rietumiem notika ģermanizācija, no dienvidiem polonizācija, bet no austrumiem lituanizācija. Viena tauta savā zemē sāka runāt 3 valodās. Protams bija arī migranti, bet tomēr nospiedošais vairākums bija vietējās cilmes cilvēki. Lai kā to tik necenstos noliegt – prūsiskā apziņa vēl ir dzīva, tūkstošiem cilvēku definē sevi kā baltu prūšus. Pasaulē ir vairākas spēcīgas apvienības, piemēram, „Tolkemita” Vācijā, kas apvieno ļoti daudz cilvēku ar baltiski-prūsiskām saknēm. Runājot par valodu: Prūšu valoda nav mirusi, tiesa gan uz kādiem 200 gadiem bija, bet arī ne pilnīgi jo daudzi prūšu vārdi tika lietoti ikdienā, piemēram, vārds ķermenis, ko latviešu valodā lieto, bet šī vārda izcelsme - latviešiem nebija vārda tāpēc valodnieki, tā kā stāv, paņēma šo vārdu un ielika latviešu valodā., daudzi vārdi tika lietoti kā vietvārdi, ņemti kā pseidonīmi un tā tālāk... Pati rekonstrukcija notika pamatojoties uz 3 katehismiem un 2 vārdnīcām, kas senos laikos bija sarakstītas prūsiski un saturēja pietiekami daudz ziņu, lai zinātnieki varētu rekonstruēt valodu. Mūsdienās prūšu valoda ir pilnīgi rekonstruēta un modernizēta (laikmetam atbilstoši), pie tam pat veseli divi vai trīs dialekti, neprecīzs skaitlis tāpēc, ka grūti spriest vai jātvingu valoda ir atsevišķa valoda. Rekonstruēts ir Sembas dialekts (literārā prūšu valoda), Pamedes dialekts, ko izmanto tikai sakrālu tekstu rakstīšanai un Sudāvijas dialekts (jātvingu valoda). Par to, ka valoda nav mirusi, var pārliecināties ikviens. Tīmeklī ir vairākas mājaslapas, kuŗās notiek sarunas prūsiski, ir sešu valodu prūšu interneta vārdnīca (vācu, krievu, poļu, latviešu, lietuviešu, angļu).
http://prusa.miestai.net/wirdeins/index.php?ndklb=lv : Prūšu interneta vārdnīca. http://donelaitis.vdu.lt/prussian/ : Prūšu valodas rekonstrukcijas http://www.rikoyota.oh.lv : Latvijas Prūšu Brālība http://prusa.strefa.pl/nertiks.html http://www.freewebs.com/prusa http://prusa.miestai.net/forum/ : Prūšu Forums http://www.geocities.com/athens/ithaca/6623/ : Jātvingu valodas vārdnīca
Lielo baltu tautu atmoda sākās 19.gs beigās, bet mazo tikai 20.gs beigās, kad beidzot parādījās normālas komunikāciju iekārtas un sabruka kultūru nīdējošās diktatūras.
Mūsdienās par sevi cīnās prūši, kursenieki un daži atlikušie jātvingi (balkrievijā daži vēl ir), jāsaka, ka nesekmīgi un jau sen savu atzīšanu cīna arī latgaļi. Paradoks, bet lielo baltu tautu – latviešu un leišu atmodas laikā tika pierakstītas dažas pilnīgi nelatviskas tautas dziesmas, tieši tajos apgabalos, kuŗos lielā mēŗa laikā apmetās bēgļi no Prūsijas, piemēram:
Atminiet, sveši ļaud`s, Kādas zemes mēs ļautiņi? Sāmu zemes mēs ļautiņi, Prūšu zemes kumeliņi.
Prūsiski tas būtu:
Etminīti, swettei zmūnei, Kawīd`s zemmis mes zmūnei? - Semban zemmis mes zmūnei, Prūsan zemmis maldinēi.
Skan taču vienādi labi? Šī tautasdziesma nu nekādi nevar būt latviskas izcelsmes, teksts ir skaidri un gaiši: mēs esam prūši, no Sembas. Tas pats ir ar dziesmu „Prūšu meita kaŗā jāja, žēlo jaunu bāleliņ” Prūšu meitai bāleliņš var būt tikai un vienīgi cits prūsis, loģiski, jo citādi tas būtu tautu dēls. Ja uzmanīgi izskata dainas, tad var atrast vairākas tautasdziesmas, kuŗas perfekti tulkojamas prūsiski, daudz ir tādas kā augstāk minētās, kas visām baltu tautām var būt kopīgas, piemēram:
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi, Vāci nāca šâi zemê; Daža laba mātes meita Paliks Vāca līgaviņa.
Prūsiki tas būtu :
<Wāi>, Deiwīk, Wāi Deiwīk, Mikšai pergūb` stwi, Eraīna labā mūtis dukti Mikšas martī wīrst
Ļoti daudzas Mazlietuvas tautasdziesmas ir ar prūsiko piesitienu, tapēc tās tiek tulkotas un dziedātas. Īpaši laba mūzika prūsiski ir folkloras kopai Kulgrinda. Varbūt reiz pienāks brīdis, kad brāļu tautas sapratīs, ka prūši dubļos mīdīti beidzot ir spējīgi mēģināt piecelties, tāpēc nevajadzētu tomēr cītīgi mēģināt iegrūst mūs atpakaļ. Cik sen bij’ tas laiks, kad latvieši dziedāja :
Palīdzi, Dievs Palīdzi, Dievs Mūsu latviešu tautai Dzīt saknes drīz Brīvas Latvijas zemē Dzīt saknes drīz Brīvas Latvijas zemē…
Mārtiņš Kukurs rikoyota@inbox.lv
|_|-|
:)
| The Dillinger Escape Plan | |
|---|---|
 The Dillinger Escape Plan: Brian Benoit, Chris Pennie, Greg Puciato, Ben Weinman, and Liam Wilson |
|
| Valsts | Morris Plains, New Jersey, USA |
| Gadi, kuros grupa bijusi aktīva | 1997 - present |
| Žanri | Tech Metal Mathcore |
| Izdevējkompānijas | Relapse Records |
| Biedri | Brian Benoit Chris Pennie Greg Puciato Ben Weinman Liam Wilson James Love |
[[Zaljaa kaka ir reti sastopams ziidiitaajs, parasti dziivo tropu mezhos, it iipashi Amazonee.]]
Fransiskāņi
Sv. Asīzes Fransiska dibināta mūku kopiena, jebšu ordenis/ordenis, saukti arī par [[minoriti/minorītiem]]. Nabadzības solījums, dzīve bez īpašuma. Brālis Bārskervilas Viljams.--dzimmijs 14:56, 3 decembrī, 2006 (UTC)
