Rīgas praids
Vikipēdijas raksts
Rīgas praids (angļu: Riga Pride) ir Latvijas geju, lesbiešu, biseksuālu un transpersonu ikgadējs pasākums, kas jau pirmajā reizē (2005. g.) iezīmējās ar aktīviem protestiem pret gājienu un tiesas prāvu par gājiena atļaušanu, kā arī ar diskusijām par pulcēšanās brīvības robežām. Līdzīgi notikumi norisinājās arī 2006. g. praida priekšvakarā; galvenā atškīrība bija seksuālo minoritāšu gājiena nesaskaņošana. Tomēr arī tā neesamība nenovērsa protestus.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Rīgas praids 2005
2005. g. vasarā organizācija "ILGA Latvija" (Toreiz Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa - GLJAG) ar Rīgas Praida idejas autoru - "Gabrielu Andreju Strautiņu" un Imantu Kozlovski rīkoja pirmo Rīgas praidu. Centrālais ieplānotais pasākums — gājiens Vecrīgā 23. jūlijā — tika saskaņots Rīgas domē, pēc tam saskaņošana tika atteikta. Atteikums bija pārsūdzēts tiesā un atzīts par nelikumīgu. Gājiens notika un Rīgas ielās praidu sagaidīja ievērojams skaits skatītāju taja skaitā nelielas mobīlas protestētāju grupiņas (2 līdz 8 cilveku sastāvā), kuras meiģināja izraisīt masu nekārtības taču viņiem tas neizdevās, un gājiena dalībnieki kustējās policijas aizsardzībā. Seminārā par seksuālajām minoritātēm piedalijās ap 100 cilvēku un gājienā ap 150. Tika aizturēti astoņi protestētāji. Pašlaik pirmais praids tiek uzskatīts par vienīgo veiksmīgi notikušo praidu Latvijā.
[izmainīt šo sadaļu] Rīgas praids 2006
2006. g. jūlijā tika plānots otrais Rīgas praids. Tā ieplānotais centrālais pasākums bija 22. jūlija gājiens Vērmaņdārza apkārtnē. Iespējamo gājienu nosodīja daudzas kristiešu draudzes, Latvijas Pirmā partija, Nacionālā Spēka Savienība (NSS) un vairākas nevalstiskās organizācijas. Biedrība "Pret straumi" dažu nedēļu laikā savāca vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstus ar prasību neatļaut gājienu. Atbalstu gājiena atļaušanai pauda laikraksts "Diena". Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars paziņoja, ka gājiens ir jāaizliedz, jo policija nespēs garantēt sabiedrisko kārtību.
19. jūlijā Rīgas Dome atteicās saskaņot gājienu, kā iemeslu minot draudus sabiedriskajai drošībai. "ILGA Latvija" un "Rīgas Praids" šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā, kas 21. jūlija sēdē viņu prasību neapmierināja, respektīvi - tiesa atstāja spēkā Domes noteikto gājiena aizliegumu.
22. jūlijā uz ielām pulcējās vairāk par simtu protestētāju. Preses konferencē tika paziņots, ka nesankcionētos gājienos nedošoties, bet tikai organizēšot konferenci viesnīcas Reval Hotel Latvia telpās. Pirms tam daži homoseksuālisti piedalījās dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā. Visās pasākumu vietās praida dalībniekiem uzbruka oponenti. Kopumā policija aizturēja 14 cilvēkus no pēdējo vidus. Pret vienu no aizturētajiem uzsāka kriminālprocesu. Uzbrukumus piedzīvoja arī Eiroparlamenta deputāti, kas sola par Latvijā valodošo homofobiju sūdzēties Eiropā.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- "Rīgas praids" — pasākuma rīkotāju mājaslapa
- "ILGA Latvija" — Lielākā geju un lesbiešu organizācija Latvijā
- Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā par 2005. g. gājiena nesaskaņošanu
- Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas komentārs pēc domes lēmuma nesaskaņot gājienu
- Iekšlietu ministra Dz. Jaundžeikara ziņojums par kārtības nodrošināšanu 22.07.2006.
- "No pride" — biedrības "NoPride" projekts pret 2006. g. praidu, kļuvis par plašāku resursu, kas sludina tradicionālo ģimenes vērtību aizstāvību.