Nacionālā Spēka Savienība

Vikipēdijas raksts

Nacionālā Spēka Savienība

Vadītājs	Viktors Birze
Dibināta	1998.g
Ideoloģija	galēji labējs nacionālisms
Starpt. organizācijās	Eiropas Nacionālā fronte
Eiroparlamentā	nav
Saeimā	nav
Ministri	nav
Pašvaldībās	nav
Mājaslapa	www.nss.lv
Skat. arī	Latvijas politika Partijas Latvijā

Nacionālā Spēka Savienība (NSS) ir galēji labēja Latvijas nacionālistu politiskā partija, kas ir Helsinki-86 pēctece. NSS ir plašāk pazīstama ar 16. marta leģionāru piemiņas pasākumu organizēšanu, protestiem pret homoseksuālisma propagandu, kā arī mēģinājumiem reabilitēt holokaustā apsūdzēto latviešu lidotāju Herbertu Cukuru.

Satura rādītājs

1 Ideoloģija
2 Vēsture
3 Pēctecība Helsinki-86
4 Vēlēšanu statistika
- 4.1 Helsinki-86
- 4.2 Nacionālā Spēka Savienība (NSS)
5 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Ideoloģija

NSS ir nacionāli konservatīva partija, kas stingri iestājās par nacionālu latviešu Latvijas valsti. Partijas garīgais pamats ir tradicionālisma filozofija, kas ietver sevī kristīgās un latviskās vērtības. Ekonomiskā ziņā NSS programma ir vairāk kreisa, partija iestājas par sociālā taisnīguma principiem, daļēji valsts kontrolētu un plānotu ekonomiku.

9. Saeimas NSS priekšvēlēšanu programmā ir ietverti solījumi atjaunot nāvessodu, kā arī ieviest krimināllikumā pantu par homoseksuālisma praktizēšanu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

[izmainīt šo sadaļu] CTAG Helsinki-86

1986. gada 10. jūlijā trīs liepājnieki Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss nodibina cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu (CTAG) "Helsinki-86" ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības. Uz ārzemēm tiek nosūtīta 17 personu protesta vēstule pret PSKP CK un Latvijas KP CK, kā arī Helsinki-86 dibināšanas dokumenti, kas izraisa plašu rezonansi.

1987. gada 14. jūnijā noorganizē boļševistiskā terora upuru piemiņas pasākumu pie Brīvības pieminekļa, kas kļūst par pirmo publisko latviešu brīvības cīnītāju manifestāciju pēc Latvijas okupācijas un ievada 3. Atmodu.

[izmainīt šo sadaļu] PO Helsinki-86

1997. gadā uz sabiedriskās organizācijas "Helsinki-86" bāzes tiek izveidota politiska partija. Tieslietu ministrijā to reģistrē 1998. gada 2. janvāri. Par partijas pirmo priekšsēdētāju kļūst Heinis Lāma.

Partija bez panākumiem piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā un 2001. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā.

[izmainīt šo sadaļu] Nacionālā Spēka Savienība (NSS)

2003. gadā politiskās organizācijas Helsinki-86 kongresā tika ievēlēta jauna vadība un nomainīts partijas nosaukums uz Nacionālā Spēka Savienība. Par partijas vadītājiem kļuva priekšsēdētājs Aigars Prūsis un līdzpriekšsēdētājs Viktors Birze.

NSS startēja 2005. gada Liepājas domes vēlēšanās, bet ieguva 2 procentus balsu, kas bija par maz, lai iekļūtu pašvaldībā.

2006. gada maijā sāka sarunas ar Tēvzemes savienību par kopēja saraksta veidošanu dalībai 9. Saeimas vēlēšanās, aicinot šai koalīcijai pievienoties arī citas nacionālās partijas, it īpaši Pensionāru un senioru partiju, taču beigās katra partija vēlēšanās tomēr piedalīsies ar atsevišķu sarakstu.

2006. gada 1. jūlijā notika partijas 4. kongress, kurā tika pārvēlēta partijas vadība. Par jauno priekšsēdētāju kļuva Viktors Birze.

[izmainīt šo sadaļu] Pēctecība Helsinki-86

Reizēm tiek uzskatīts, ka NSS nav īstena Helsinki-86 mantiniece, jo ir pilnībā nomainījusies partijas vadība, taču no otras puses, grupas Helsinki-86 dibinātāji Raimonds Bitenieks un Linards Grantiņš joprojām darbojas partijā.