Kuldīga
Vikipēdijas raksts
Kuldīga - sena pilsēta Latvijas rietumos - Kurzemē, Ventas krastos. Rajona centrs.
|
|||
Iedzīvotāji (2004) | 13136 | ||
Citi nosaukumi | vācu - Goldingen | ||
Pilsēta | no 1378.g | ||
Rajons | Kuldīgas rajons | ||
Mājaslapa | www.kuldiga.lv |
Pilsētas tiesības tai piešķirtas 1378.g. 15.gs Kuldīga kļuva par Hanzas savienības locekli. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1242. gadā.
Kuldīgu dēvē par Kurzemes "galvaspilsētu". Tā atrodas visai tuvu Kurzemes kontūras smaguma centram. Lejpus rumbas, domājams, vietas aizsardzībai m.ē.1.gt. beigās ticis izveidots Veckuldīgas pilskalns. 13. gs. vidū Kurzemi pakļāva Livonijas ordenis. Tā mestrs Ditrihs fon Greningens lika celt mūra pili pie paša Ventas rumbas. Pils būvēta 1242. - 1244. g. Ap ordeņa pili, kas atradās 3 km no Veckuldīgas pilskalna, sāka veidoties otrs ciemats un arī otra Kuldīga.
Plaukstošā pilsēta smagi cieta Livonijas karā (1653 - 1667) un vēl smagāk - Ziemeļu karā (1700 - 1721).
Jau kopš seniem laikiem Kuldīga bijusi ne tikai administratīvais, bet arī ievērojams kultūras un sabiedriskās dzīves centrs. Te dzimuši daudzi ievērojami cilvēki: gleznotājs Gvido Augusts, tēlniece Ilga Granta, hercogs Jēkabs, gleznotājs Valdis Kalnaroze, ķīmijas profesors Maksis Ulmanis.
Baznīcas ielā 1 atrodas 1860.gadā celtais jaunais rātsnams. Pie rātsnama ir tiltiņš, no kura paveras jauks skats uz Alekšupīti. Upīte tek cieši gar tās krastos uzbūvētajiem namiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Alekšupīte
Alekšupīti jeb Brūžupīti augštecē dēvē par Čūteni, Dzirnavupīti, Pelčupīti, vidustecē par Sūri, Sūrupīti, lejtecē - Alekšupīte vai Alekša upe.
Alekšupīte ir Ventas kreisā pieteka Kuldīgas rajonā. Garums - 8 km, baseina lielums - 35,4 km2, kritums - 30 m. Tā sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē. Šķērso Kuldīgu un pie Ventas rumbas ieplūst Ventā. Pilsētas apbūve abos kratos vietām līdz pašai upes gultnei. Pirms ietekas Ventā ir saglabājies vecās pils dzirnavu dīķis. Zem aizsprosta dabisks ūdenskritums - 4,15 m augsts. Pietekas nelielas, tikai kreisās - Taurkalna un Zaļo dzirnavu upe (5 km).
Upītes nosaukuma rašanās nav skaidri zināma. Domā, ka tas varētu būt atvasināts no grieķu vārda "alex", kas nozīmē "aizstāvēt". Alekšupītes krastus veido apkārtējo namu mūru sienas. Staigājot pa Kuldīgas vecajām ielām, bieži nākas šķērsot Alekšupīti. To var šķērsot pa 9 tiltiņiem. Kuldīga ir sena un interesanta pilsēta. Tā ir slavena un pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Kuldīga parasti visiem saistās ar Ventas Rumbu, ar platāko ūdenskritumu Eiropā.
Kuldīgā ir divas slimnīcas, zobārstniecības poliklīnika, universālveikals "Līva", hotelis "Kursa", "Latvijas Krājbanka", daudz dažādi veikali, kafejnīcas, tirgus.
[izmainīt šo sadaļu] Kā cēlusies Ventas rumba pie Kuldīgas (teika)
Velns apņēmies aizsērst Ventas upi, lai noslīcinātu Kuldīgas pilsētu un apkārtni. Viņš pašā pusnaktī aizgājis divas jūdzes augšpus Ventas pie Briežu brasla, kur pulka akmeņu, un saņēmis lielu, lielu kaudzi. Jau atstiepis to līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas - redz : Ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties ? Aizskrējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iedziedājies kā gailis. Gailis atmodies , domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē, un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bija izcēlusies pie Kuldīgas Ventas rumba, bet otru klēpi, gailim dziedot, Velns nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par kaļķiem.
Teika paliek teika, bet patiesā Ventas rumbas izcelsme vēl joprojām tiek slēpta. Laikā, kad tika būvēta Kuldīgas bruņenieku pils, Ventā rumbas nebija. Materiāls pils un mūra būvniecībai tika iegūts no upes gultnes, jo tas bija vienkāršākais veids, kā iegūt dolomītu, līdz brīdim, kad izveidojās rumba. Kāpēc dolomīta ieguve netika turpināta? Vietā, kur ir rumba, strauji mainās upes gultne. Dziļums mainās no 50cm līdz 2m. Ja dolomīta ieguve tiktu turpināta, ūdens līmenis izmainītos un kuģošana pa Ventu uz augšu nebūtu iespējama, tāpēc hercogs apstādināja dolomīta ieguves projektu un sāka rakt apvedkanālu ap mārtiņsalu.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Kuldīga atrodas 155 km no Rīgas. Rajonu šķērso Rīgas - Liepājas dzelzceļa līnija. Dzelzceļa līniju Liepāja - Ventspils slēdza 90-tajos gados.
Caur Kuldīgu plūst Venta. Ventas senleja no Kuldīgas rumbas līdz Abavas ietekai ir republikas nozīmes aizsargājams dabas objekts.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau 2. gadu tūkstotī p.m.ē. te dzīvojušas mednieku un zvejnieku ciltis.
Vēstures avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gada 19. aprīlī.
Kuldīga un tās apkārtne ir sena kuršu zeme. Tā ir vecākā pilsēta Kurzemē un viena no vecākajām Latvijā. Viduslaiku Kuldīgu galvenokārt apdzīvojuši kurši un vācieši. Uzskata, ka vārds Kuldīga cēlies no vārda "Kuldika". Nosaukuma pamatā ir sens somu vārds "kuld", kas nozīmē zelts, bet "dika" radniecisks latīņu vārdam "dux" - valdnieks. Vāciskais nosaukums "Goldingen" ir bijis Kuldīgas nosaukums un saglabājies līdz pirmā pasaules kara beigām.
[izmainīt šo sadaļu] Baznīcas
Kuldīgā ir lielāko konfesiju dievnami - divi luterāņu (sk. arī Kuldīgas Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca), viens katoļu (Sv. Trīsvienības katoļu baznīca), viens pareizticīgo un viens baptistu. Visjaunākajam no tiem - Sv. Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas ēkai - šogad apritēja 94 gadu jubileja.
[izmainīt šo sadaļu] Ērģeles
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas ērģeles pirmoreiz pieminētas 1593. gadā. Tagadējās ērģeles no 1712. līdz 1715. gadam darinājis ērģeļu meistars K. Ranejs no Liepājas. Tās ieturētas baroka stilā. Prospekta stabulēm ir vairs tikai dekoratīva nozīme, jo XIX gadsimta beigās tika uzstādīts jauns ērģeļu mehānisms, kurām tās nav pieslēgtas.
1969. gadā ērģeles kapitāli izremontētas. Patlaban ērģelēm ir 996 stabules, kuras sadalītas 20 reģistros
[izmainīt šo sadaļu] Pulkstenis, tornis
Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas pulkstenis pirmo reizi pieminēts 1632. gadā. Skaitot baznīcas degšanas un uzbrukuma gadījumus, tornī bijuši ne mazāk kā 6 pulksteņa mehānismi.
Pašreizējais pulksteņa mehānisms atvests no Šveices un uzstādīts tornī 1936. gadā.
No 1740. gada ir saglabājies baznīcas kapeņu saraksts. Zem altāra atrodas kripta - liels pagrabs, kurā kādreiz apbedīti Kuldīgas ordeņa komturi, vēlāk- hercogi. Blakus altārim atrodas vācu mācītāju kapenes. Baznīcā zem centrālās un sānu ejām pavisam ir 64 kapenes. Tās ir aizbērtas ar smiltīm un nav apskatāmas. Kapeņu ieeja (gotiska arka) atrodas zem altārtelpas grīdas.
[izmainīt šo sadaļu] Rajona kultūras nams
Krustojumā ar Mucenieku ielu, labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas rajona kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. Šā gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki - Leons Paegle un Linards Laicens - Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas.
Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas - "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983).
[izmainīt šo sadaļu] Rātsnami
Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu renesanses stilā veidota celtne - jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. 1905. gadā te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Republikas nozīmes arhitektūras pieminekļa telpās izvietota rajona Centrālā bibliotēka.
Rātslaukums atrodas pilsētas centrā. Laukums ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau XVII gs. dokumentos. 1905. gadā rātslaukumā notika darbaļaužu manifestācijas. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "Emīla nedarbi".
Kuldīgā un tās apkārtnē uzņemtas kinofilmas - "Kuldīgas freskas", "Atspulgs ūdenī", "Kara ceļu mantinieki", "Ceplis", "Tereona galva", "Ezera sonāte".
Vecais rātsnams atrodas Baznīcas ielā 5. No XVII gs. saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums.
Pilsētas rāte izveidota jau XIV gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no birģermeistara, fogta, 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji.
[izmainīt šo sadaļu] Vecākā dzīvojamā ēka Kuldīgā
Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta XVIII gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska vienradža tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot Sv. Katrīnas baznīcā.
Bijusī hercoga galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 taisnstūrveida divstāvu celtne ar pagrabu, manteļskursteni un mansarda jumtu, ir arhitektūras un vēstures piemineklis. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. XVII gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka.
1905. gada revolūcijas priekšvakarā namā dzīvoja ievērojamais revolucionārās kustības dalībnieks Jānis Millers.
[izmainīt šo sadaļu] Vecās dzirnavas
No virspilskunga namiņa pāri aizsprostam atrodas vecās dzirnavas. Te Alekšupītes ūdeņi krīt no 4,15 m augstuma. Tas ir augstākais dabiskais ūdenskritums Kurzemē. Tā platums ir 8 m. Dzirnavas minētas visvecākajos dokumentos par Kuldīgu. Uzskata, ka tās celtas kopā ar pili. Hercoga laikos pils dzirnavās gatavots šaujamais pulveris.
Dzirnavas atjaunoja 1807. gadā, un no 1820. līdz 1838. gadam te darbojās papīrdzirnavas. Padomju laikā vecajās dzirnavās bija iekārtotas sadzīves pakalpojumu kombināta mehāniskās darbnīcas. Pa kreisi no dzirnavām - Ventas tilts.
[izmainīt šo sadaļu] Skulptūru dārzs ordeņpils vietā
Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks Pils ielas labajā pusē atrodas bijušās ordeņa komtura pils vietā jeb Rumbas kalnā.
Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Tagad šeit tēlniece Lūcija Rezevska, Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 15 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi.
[izmainīt šo sadaļu] Kuldīgas novada muzejs
Kopš 1940. gada muzejs atrodas Kuldīgā, Pils ielā 5, ēkā, kas gadsimta sākumā atvesta no Liepājas, kur to 19. gadsimta beigās projektējis Liepājas pilsētas arhitekts Pauls Makss Berči. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi Krievijas paviljons izstādē Parīzē 1900. gadā.
Muzejā atspoguļota Kuldīgas novada vēsture no vissenākajiem laikiem līdz 20. gadsimtam. Ik gadus rīkojot ekspedīcijas uz kādu novada pagastu, muzeja fondos savākts bagāts materiālu klāsts. Pašlaik muzejā glabājas aptuveni 79 000 vienības ar arheoloģijas, etnogrāfijas , numismātikas un citām kolekcijām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām vārpstiņu kolekcijām Latvijā. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu.