Aspazija

Vikipēdijas raksts

Aspazija, T.Zaļkalns

Aspazija īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga, vēlāk Elza Pliekšāne (dzimusi 1865. gada 16. augustā, mirusi 1943. gada 5. novembrī) bija nozīmīga latviešu literāte un politiķe.

Satura rādītājs

1 Biogrāfija
2 Darbi
3 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Dzimusi Zemgalē, Zaļenieku pagasta "Daukšās", bagāta saimnieka ģimenē. Mācījusies Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā. Pirmos dzejoļus sarakstījusi 14 gadu vecumā vācu valodā. 1886. gadā apprecējās ar Vilhelmu Maksi Valteru no Valgundes. 1887.gadā drāmā „Atriebēja”, ar kuru Aspazija piedalās lugu konkursā un iegūst pirmo vietu, parādīts konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Īslaicīgi strādājusi par mājskolotāju (1891 - 93), kad saraksta lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēmu "Saules meita", pēc tam, strādājot Rīgas Latviešu teātrī (1893 - 95). Aspazijas lugās spilgti attēlota sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām. Atbalstīja Jaunās strāvas kustību un iepazinās ar Raini, kurš tolaik bija avīzes "Dienas Lapa" redaktors. 1897. gadā, kad Rainis atradās apcietinājumā Panevēžā, viņi salaulājās. No 1898. - 1903. gadam strādāja Rīgā "Dienas Lapā" un laiku palaikam dzīvoja Krievijā pie Raiņa. Kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā aktīvi piedalījās dažādos masu pasākumos. No 1905. - 20. gadam kopā ar Raini dzīvoja trimdā Šveicē, Kastaņjolā, pēc atgriešanās Latvijā tika ievēlēta Satversmes sapulcē. Aktīvi aizstāvējusi sieviešu tiesības. Aspazijai piešķirts Triju zvaigžņu ordenis un Tēvzemes balva. (1939.)