Ēteri

Vikipēdijas raksts

Ēteri ir skābekli saturoši organiski savienojumi, kas satur ētera grupu - skābekļa atoms, kas ir savienots ar divām alkilgrupām. Ēteru vispārīgā formula ir R₁OR₂. Ja savienojums satur tikai alkil vai aril grupas, tad to sauc par attīcīgu R₁R₂ ēteri (piem dietilēteris (Et-O-Et), metiletilēteris (CH₃-O-Et)), ja savienojums satur arī kādas citas funkcionālās grupas, tad lieto nosaukumu -oksi-, (piem. metoksietanols (CH₃-O-CH₂CH₂-OH)(metilcelosolvs)). Mazmolekulārie ēteri parasti ir relatīvi viegli gaistošas vielas. Starp ēteru molekulām neviedojas ūdeņraža saites, tapēc tiem ir relatīvi zemas viršanas temperatūras un tie ir hidrofobāki par spirtiem, amīdiem un esteriem ar līdzīgu molekulmasu.

[izmainīt šo sadaļu] Ēteru ķīmiskās īpašības.

Sintēze:

Tiešā reakcijā no spirta. R-OH + R-OH --> ROR + H₂O. Reakcija notiek paaugstinātā temperatūrā un skābes klātienē. Lietojama tikai vienkāršām struktūrām, jo tādos apstākļos var sabrukt sarežģītākas funkcionālās grupas. Šādā veidā var iegūt dietilēteri (karsējot etanolu sērskābes klātienē).
No spirta un alkilhalogenīda: R-OH + R-X --> ROR + HX. Reakcija notiek bāzes klātienē, kas aizvāc HX skābi.
No alkēna un spirta: R₂C=CR₂ + R-OH --> R₂CH-C(OR)R₂. Reakcija notiek skābes klātienē.

Ķīmiskās īpašības.

Ēteri ir ķīmiski ļoti inerti savienojumi. Tos var sagraut vārot bromūdeņražskābē vai jodūdeņražskābe. Pirmējie ēteri (kā dietilēteris) var veidot ēteru peroksīdus, skābekļa, piemaisījumu un gaismas ietekmē. (Tie peroksīdi ir sprāgstvielas) (Tapēc veca, gaismā stāvējuša ētera destilācija var būt bīstama). Mazmolekulārie cikliskie ēteri var reaģēt atverot ciklu.