Orpula

Vikipēdijas raksts

Masaju ciltī Austrumāfrikā ir populāra tradicionālā terapija, kas tiek dēvēta par orpulu. Īsumā tas nozīmē ļaužu grupas došanos uz attālu vietu mežā, kur tiek lielos daudzumos ēsta gaļa un dzerts zāļu novārījums jeb emotori. šis process ietver arī dziedāšanu, dejošanu un lūgšanas dievam Enkai. Terapija tiek izmantota gadījumos, kad ir nepieciešams stiprināt fizisko veselību, kā arī lai uzlabotu garīgo stāvokli. (Burford et al., 2000)

Rituālā tiek izmantoti īpaši atlasīti augi. Kopumā tie ir aptuveni piecpadsmit vietējas izcelsmes augi, kam tiek piedēvēta medicīniska iedarbība. šo augu grupā viens no ietekmīgākajiem ir augs mori jeb orkiloriti, kam latīņu valodā dots nosaukums Acacia nilotica. Paralēli šim augam tiek izmantoti arī citi, taču šim ir vislielākā nozīme, kā arī visplašāk (tas gan nemaina pašu masaju attieksmi) ir izpētīta un izskaidrota tā ietekme uz cilvēka organismu. Acacia nilotica satur centrālo nervu sistēmu stimulējošu vielu hlorogēnskābi (chlorogenic acid), kas iedarbojas līdzīgi kofeīnam. Kā norāda Džemma Burforde (Burford et al., 2001), pētījumos ir novērota šī auga antibakteriāla, pretsēnīšu, pretvīrusu, pretamēbu, prettārpu, pretmalārijas, pretiekaisuma, pretdrudža, imūnmodulatora, aknas aizsargājoša, kā arī nervu sistēmu stimulējoša iedarbība. Ir pierādīta vēl piecu terapijā izmantoto augu stimulējoša ietekme uz cilvēka organismu. Liela daļa ārstniecisko augu satur saponīnus un citas sastāvdaļas, kas neitralizē paaugstinātu holesterīna līmeni, kāds neapšaubāmi rodas, zinot lielo gaļas patēriņu masaju ciltī.

Orpulas zāļu novārījumi vienmēr ir medicīnisko augu apvienojums. Tādējādi masaji apstiprina biomedicīnas "jaunatklājumu", ka ārstniecībā ir nozīmīga vairāku vielu savietošana, kam, darbojoties kopā, tiek pastiprināts efekts. Tomēr, atšķirībā no biomedicīnas, masaju tradicionālajā terapijā netiek nošķirta cilvēka dvēsele un ķermenis, tādējādi vienu pakāpi tālāk savienojot biomedicīnas un psihosomatikas atziņas. (Burford, 2002)

Paši masaji uzskata, ka ar šīs terapijas palīdzību iespējams izārstēt arī HIV/AIDS, kas pagaidām nav zinātniski apstiprināts, tomēr tāda iespējamība netiek arī noliegta, jo ir saskatīta šo augu stimulējoša iedarbība uz imūnsistēmu. Minimālajā gadījumā šī terapija ļauj uzlabot AIDS slimnieka dzīves kvalitāti, un, iespējams, dara to cilvēcīgi daudz pieņemamākā veidā nekā medicīniska terapija. Pie tam, kā jau norādīts iepriekš, nabadzīgajām āfrikas valstīm bieži nav iespējams nodrošināt saviem pilsoņiem ļoti dārgo pretAIDS terapiju, jo sevišķi zinot, cik lielā mērā AIDS ir skāris Āfriku.

Tomēr ne mazāk būtisks ir orpulas psiholoģiskais iedarbības mehānisms, kas ir nesaraujami saistīts ar ārstniecisko diētu. Rituālās darbības nodrošina to, ka terapijas dalībnieks nejūtas kā pasīvs saņēmējs, un ir cieši iesaistīts pats savā ārstēšanas procesā. Kā arī pastiprinātā saikne ar dabu palīdz cīnīties ar stresu.

Orpulā, atšķirībā no šamanisma, netiek nodalīts devējs un saņēmējs. Visa dalībnieku grupa līdzās vadītājam dzied tradicionālās dziesmas, attēlojot putnu balsis, kā arī dejās un lūgšanās saskaņojot sevi ar apkārtējo dabu un izjūtot sevi kā tās sastāvdaļu. šeit ir saskatāmas paralēles ar psiholoģijā izmantoto grupu terapijas principu vai, ejot tālāk, ar reliģiskās draudzes principu, jo terapijas dalībniekus vieno arī kopīgi uzskati par dabas likumsakarībām. Terapijas pamatuzdevums tradicionāli ir bijis sagatavot medniekus medībām, vienlaikus ļaujot tajā piedalīties katram, kas jūt pēc tā vajadzību, tātad abu dzimumu slimniekiem vai jebkuram, kas jūt nepieciešamību pēc tā. Mūsdienās, urbanizējoties masaju dzīves videi, tomēr liela daļa masaju jauniešu, kas pārcēlušies uz dzīvi pilsētās, saslimstot atgriežas dzimtajā ciltī, lai piedalītos rituālā, ko uzskata par sekmīgāku izārstēšanās līdzekli nekā to, ko piedāvā tradicionālā Eiropas medicīna. (Burford et al., 2001)

Terapijas ilgums ir divi līdz trīs mēneši, kuras laikā terapijas dalībnieki no "procedūrām" brīvajā laikā var gulēt gultās, ka izklātas ar osendu (Tarchonanthus camphoratus) lapām. No plēsīgajiem dzīvniekiem viņus aizsargā īpašs nožogojums. (Burford, 2002)

Nav noliedzams, ka līdzīgi terapijas veidi savulaik pastāvējuši vai katrā kultūrā. Tomēr tie tik cieši ir saistīti ar tradicionālo dzīvesveidu, ka diez vai ir tiešā veidā reanimējami mūsu pasaulē. Būtiskākais iemesls ir viens: ir zudusi sabiedrības tradicionāli reliģiskā vienotā nostāja metafiziskos jautājumos, atstājot katru vienu ar savām domām. šādā situācijā ir grūti iedomāties, kā ar šādu salīdzinoši vienkāršu metožu palīdzību ir iespējams reāli stiprināt indivīda imunitāti pret ārpasaules iedarbību. Paliek jautājums: vai psihoterapeits, kam pašam ir neizbēgami savi uzskati, var kaut kādā mērā, no tiem abstrahējoties, palīdzēt sadziedēt slimnieka garīgās brūces? Vai varbūt tādā gadījumā sadarbība ir vienīgi virspusēja? Dziļāka ir vienīgi psihoanalītiska sadarbība, kur neizbēgama ir analītiķa vērtību sistēmas ietekme uz pacientu. Tomēr jāatceras, ka, atšķirībā no tradicionālajām kultūrām, psihoanalīze vēl joprojām ir tikai dažu atsevišķu cilvēku iztēles auglis. Kā vēsta kāds masaju sakāmvārds: "Vienā galvā nevar būt visa gudrība." - jo vairāk galvu, jo vairāk gudrības. Tikai jāprot šī gudrība apvienot vienotā sistēmā.

[izmainīt šo sadaļu] Ieteicamā literatūra

Burford G. et al. (2000) Medicinical Plants Used by Maasai and Wa-Arusha Peoples of Northern Tanzania in the Prevention and Treatment of Malaria. Research Initiative on Traditional Anti-Malarials. Moshi'99
Burford G., Rafiki M.Y., Ngila L.O. (2001) The Forest Retreat of Orpul: A Holistic System of Health Care Practiced by the Maasai Tribe of East Africa. The Journal of Alternative and Complementary Medicine, vol. 7, no. 5, pp. 547-551
Burford G. (2002) Checking into a Bush Hospital. Terrat: Bridging the Indigenous and Modern, No. 3, pp. 5-6