Nica

Vikipēdijas raksts

Ville de Nice

Iedzīvotāji (2006)	337 891 964 588 (aglom.)
Dibināta	V gs. pmē
Citi nosaukumi	Niça vai Nissa (oksitāniešu) Nizza (itāliešu
reģions	Provansa-Alpi-Rivjēra
departaments	Piejūras Alpi
Mājaslapa	http://www.nice.fr/

Nica (Nice) - pilsēta Francijas dienvidos Vidusjūras krastā, netālu no Itālijas robežas uz rietumiem no Monako. Piejūras Alpu departamenta centrs.

Liels kurorts un tūrisma centrs, Franču Rivjēras galvenā pilsēta.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pilsētu V gs. p.m.ē. dibināja grieķi no netālās Masālijas. To nosauca par Nīkeju (Νικαία) par godu uzvaras dievietei un uzvarām pār ligūriešiem. Pilsēta kļuva par rosīgu tirdzniecības punktu.

VII gs. pilsēta iekļāvās Dženovas līgā. 729. gadā pilsēta atvairīja saracēņu uzbrukumus, tomēr 859. un 880. gadā tie izlaupīja pilsētu.

Viduslaikos Nica ir Pizas sabiedrotā cīņā ar Dženovu. XIII un XIV gs. Nica vairākas reizas reizes nonāca Provansas grāfu pakļautībā, bet 1388. gadā - Savojas grāfa aizbildniecībā.

Francijas karaļa Fransuā I un Svētās Romas impērijas imperatora Kārļa V savstarpējo cīņu laikā pilsēta tika smagi izpostīta, līdz 1538. gadā, pāvestam Paulam III darbojoties kā starpniekam, tika noslēgts miers starp abiem monarhiem. Tomēr 1543. gadā Nicu ieņēma Fransuā I un Frīdriha Barbarosas karaspēks un smagi nopostīja pilsētu aizvesdams par gūstekņiem 2 500 iedzīvotāju.

1600. gadā pilsēta nonāca Gīzu dzimtas pakļautībā. 1626. gadā Nica tika pasludināta par brīvostu, kas labvēlīgi ietekmēja tās ekonomiku.

kopš 1696. gada pilsēta vairākkārt nokļuva no Francijas Savojā (vēlāk Sardīnijas karlaistē) un atpakaļ, līdz 1860. gadā Sardīnijas (vēlākais Itālijas) karalis Viktors Emanuels II par atbalstu cīņā pret Austroungāriju piešķīra Nicu kopā ar Savoju Francijai.

XIX gadsimta beigās sākās Franču Rivjēras kā kurorta rajona attīstība kas mainīja pilsētas ekonomikas pamatus.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Nicā dzimuši:

• Armāns (Arman) (1928-2005) - mākslinieks
• Alfrēds Binē (Alfred Binet) (1857-1911) - psihologs
• Surija Bonalī (Surya Bonaly) (1973-) - daiļslidotāja
• Džuzepe Garibaldi (Giuseppe Garibaldi) (1807-1885) - Itālijas nacionālais varonis
• Albērs Kalmets (Albert Calmette) (1863-1933) - mikrobiologs
• Henrijs Kavendišs (Henry Cavendish) (1731-1810) - angļu zinātnieks
• Īvs Kleins (Yves Klein) (1928-1962) - mākslinieks
• Andrē Masena (André Masséna) (1758-1817) - maršals