Mīvatns
Vikipēdijas raksts
| Mīvatns | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 65°36'Z 17°00'R |
| Platība: | 37 km2 |
| Maks. garums: | ? km |
| Vid. dziļums: | 2,1 m |
| Maks. dziļums: | 4 m |
| Tilpums: | ? km3 |
| Augstums vjl.: | m |
| Izteka: | Laxá |
| Sateces baseins: | ? km2 |
| Sateces baseina valstis: | Islande |
| Salas: | Daudz |
| Apdz. vietas krastos: | Nav |
Mīvatns (islandiešu valodā - Mývatn) - sekls, aizaugošs ezers Islandes ziemeļu daļā, aktīvas vulkāniskās darbības zonā, netālu no Kraflas vulkāna. Pēc platības piektais lielākais ezers Islandē. Ezera nosaukums cēlies no knišļiem, kas ezera apkaimē dzīvo lielā skaitā - islandiešu valodā mý - "knislis", vatn - "ezers". Ezers un ap to esošie mitrāji ir putniem, jo īpaši pīlēm nozīmīga vieta. Ezers un tā izteka Laxá ir bagāti ar zivīm. Nereti vārds Mývatn tiek attiecināts ne tikai uz ezeru bet plašāku apkaimi ap to. Ezers un tā apkārtējā ainava kopš 1974. gada iekļauti dabas aizsargājamā teritorijā. Auglīgākā saldūdens sistēma Islandē.
Ezers radies bazalta lavas izvirdumā pirms aptuveni 2 300 gadiem un ezera apkaimes ainavā dominē vulkānisku procesu radītas ģeomorfoloģiskās formas, tai skaitā pseidokrāteri, lavas pīlāri. Vietām šādi lavas pīlāri stāv arī ezerā (Höfði). Ezeru iedala divās daļās - Ytriflói un Syðriflói.
Ezera pieteci veido ar barības vielām (fosfors) bagāti avoti un tajā dzīvo liels skaits ūdens kukaiņu (Chironomidae un Cladocera), kas piesaista ezeram putnus, jo sevišķi pīles. Ezerā ļoti lielā skaitā ligzdo 13 sugu pīles - gan Ziemeļamerikas sugas, gan arī Eiropas sugas. Ezera apkaimes iedzīvotāji kopš seniem laikiem vāc pīļu olas, un jau kopš seniem laikiem pastāv tradīcija atstā ligzdā vismaz četras olas. 1975. gadā nodibināta Mīvatna ornitoloģiskā izpētes stacija.
Kopš 2000. gada vasarā tiek organizēts maratons ap ezeru.
