Karakorums

Vikipēdijas raksts

Augsākās Karakoruma virsotnes. Attēls uzņemts no Starptautiskās kosmiskās stacijas

Karakorums (tjurku "Melnie akmeņainie kalni") - kalnu sistēma Centrālāzijā, Ķīnas, Pakistānas un Indijas pierobežas rajonā. Atrodas starp Pamiru un Kuņluņu ziemeļos, Himalajiem dienvidos. Karororums ir otrā augstākā (pēc Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē. To veido vairākas paralēlas kalnu grēdas, centralajā daļā monolīts masīvs; sadala Indas un Tarimas upes baseinus. Karakorumu dažreiz pieskaita pie Himalajiem, lai gan ģeologiski tā ir atsevišķa kalnu sistēma.

Garums aptuveni 500 km (kopā ar Čangčenmo un Pangonga kalnu grēdu vairāk nekā 800 km), platums 150 - 250 km. Grēdu vidējais augstums aptuveni 6000 m.

Karakorums veidojies galvenokārt triasā, lūzumi kainozojā.

[izmainīt šo sadaļu] Augstākās virsotnes

Četras virsotnes augstākas par 8000 m, 8 virsotnes augstākas par 7500 m.

K2 (8611 m)
Gašerbrums I (8068 m)
Brods (8047 m)
Gašerbrums II (8035 m)
Gašerbrums III (7952 m)
Gašerbrums IV (7925 m)

[izmainīt šo sadaļu] Derīgie izrakteņi

Karakorumā iegūst berilija, molibdēna rūdas; ir sēra, zelta, dārgakmeņu atradnes; minerālūdeņu avoti.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Kontinentāls pustuksnešu klimats. Nokrišņi no 100 mm gadā (piekājē) līdz 500 mm (virs 5000 m). Tikai dienvidu nogāzēs nonāk musons, kas atnes lietu no Indijas; ziemeļu nogāzēs raksturīgs liels sausums.

Apledojums 17 800 km². Lielākie šļūdoņi: Siačens (75 km), Baltoro (60 km), Biafo, Hispara šļūdonis.

Sniega robeža dienvidu nogāzē aptuveni 4700 m virs jūras līmeņa, ziemeļu - 5900 m.

[izmainīt šo sadaļu] Flora

Ziemeļu nogāze akmeņaina, tuksnešaina, tikai zemāk par 2500 m ir sastiepami augi. Dienvidu nogāzē 3000 - 3500 m augstumā sastopami skujkoku (priedes un himalaju ciedri) un sīklapju meži, augstāk - stepe un pļavas.