Johans Kaspars Lafaters
Vikipēdijas raksts
Johans Kaspars Lafaters (Johann Kaspar Lavater) ( *1741.gada 15.novembrī Cīrihē, †1801.gada 2.janvārī turpat) - šveiciešu dzejnieks un fiziognoms. Rakstīja vāciski.
Piedzima Cīrihē, kur skolas laikā iedraudzējās ar nākamo gleznotāju Fisli. Studēja teoloģiju, pēc tam ceļoja pa Vāciju.
Pēc atgriešanās Cīrihē kalpoja par garīdznieku, publicēja dzejas. Pazīstama ir Lafatera polemika ar filozofu Mozesu Mendelsonu.
1799.gadā, kad franči ieņēma Cīrihi, Lafateru sašāva kāds grenadieris, un pēc gada viņš mira.
Lafaters mūsdienās būtu pilnīgi aizmirsts, tomēr savas dzīves laikā viņš izdeva grāmatu "Fiziognomikas pamati" (Physiognomische Fragmente zur Beförderung der Menschenkenntnis und Menschenliebe) (1775-1778), kura tiek uzskatīta par fiziognomikas (cilvēka rakstura noteikšana pēc sejas) klasiku. Citu starpā, šis darbs ietekmējis Onorē de Balzaka uzskatus.
