Jūrmala

Vikipēdijas raksts

Jūrmala
republikas pilsēta

Iedzīvotāji (2004)

55452

Citi nosaukumi

Pilsēta

no 1959.g

Rajons

Mājaslapa

www.jurmala.lv

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Jūrmala

Jūrmala 2005. gada jūlijā

Jūrmala ir Latvijas lielākā kūrortpilsēta. Atrodas apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas. Pilsētas platība - 100 kvadrātkilometri. Jūrmala 32 km garumā stiepjas gar Rīgas līci un Lielupi.

Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (virzienā no rietumiem uz austrumiem) - Ķemeri, Jaunķemeri, Sloka, Kauguri, Vaivari, Asari, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri, Lielupe un Priedaine.

Kurortpilsēta no XIX gadsimta otrās puses. Latvijas PSR laikā bija viens no populārākajiem kurortiem PSRS. Mūsdienās pamazām atgūst kurortpilsētas slavu, papildus kalpodams kā prestižs dzīvojamais rajons.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Jūrmalas senākā daļa ir Sloka, kura jau 1785. gadā ieguva miesta, bet 1878. gadā - pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz XX gadsimta 90. - ajiem gadiem.

Kopš XIX gadsimta zvejnieku ciematiņi (tagad pilsētas daļas) Jūrmalas teritorijā kļuva par kurortiem. Dažu kurortu sākotnējie (vācu) nosaukumi ievērojami atšķiras no mūsdienu: Melluži - Karlsbāde, Dzintari - Edinburga.

Ķemeri radās 1838. gadā kā Krievijas impērijas valsts kurorts, saistībā ar šeit esošajām minerālūdens un dūņu atradnēm.

1920.gada 2.martā Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini. Visbeidzot 1959.gada 11.novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, apvienojot Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu, Sloku un Ķemerus.