Jūras žagata

Vikipēdijas raksts

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir Haematopodidae dzimtas bridējputns. Jūras žagata ir gājputns. Tā ziemo Ziemeļāfrikā, Dienvidāzijā un lielākajā Eiropas dienvidu daļā. Īrijā, Lielbritānijā un Eiropas piekrastē iepretim Britu salām tā uzturas cauru gadu. Neskaitot vairošanās un ligzdošanas laiku, tā ir izteikts bara putns.

Jūras žagata Haematopus ostralegus Aizsardzības statuss : {{{}}}

Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta	Jūrasžagatu dzimta\|Jūrasžagatu (Haematopodidae)
Ģints	(Haematopus)
Suga	Jūras žagata (Haematopus ostralegus)
Dzīvo
{{{dzīvo}}}
Biotops
{{{biotops}}}
Pārtika
{{{pārtika}}}

Satura rādītājs

1 Jūras žagatas izskats un raksturīgās pazīmes
2 Ligzdošanas vietas
3 Putna nozīme ekosistēmas pētīšanā
4 Jūras žagata kā nacionālais putns
5 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Jūras žagatas izskats un raksturīgās pazīmes

Savu nosaukumu tā, visticamāk aizguvusi no žagatas tai līdzīgo krāsu dēļ. Jūras žagata ir liela, pamanāma un skaļa. Tai ir melnbalts apspalvojums, sarkanas acis, garš un spēcīgs oranži-sarkans knābis, ko tā izmanto gliemju un molusku pāršķelšanai vai zemes tārpu meklēšanai, un brišanai piemēroti garas, sārtas kājas.

Knābju forma variē. Jūras žagata ar platu knābi lietos to, lai piekļūtu gliemim, sadragājot vai atplēšot vaļā tā čaulu, bet žagata ar spicu knābi spēs viegli izrušināt no zemes dažādus tārpus un kukaiņus.

Sava melnbaltā apspalvojuma (melno muguru un galvu ar baltajiem spārnu galiem, asti un pavēderi) dēļ jūras žagatu lidojumā nav iespējams sajaukt ar citiem putniem. Jauns putns gan ir brūnganāks, un tam ir balta apkaklīte un pamanāmi blāvāks knābis. Jūras žagatas spalgais, skaļais kliedziens ir tik pat uzkrītošs un atpazīstams, kā tās izskats.

[izmainīt šo sadaļu] Ligzdošanas vietas

Jūras žagata savu ligzdu veidos uz kailiem akmeņiem un oļiem jūras piekrastē vai grantainas salas iekšienē. Katrā ligzdošanas reizē jūras žagatas mātīte izdēs 2 līdz 4 oliņas.

Latvijā gar upēm un liedagiem katru gadu ligzdo aptuveni 50-80 pāri. 2005. gada maijā viens jūras žagatu pāris piepulcējās lielo ķīru un zīriņu baram un apmetās ligzdošanai uz Preses nama jumta Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, kur izperēja un izaudzināja 2 mazus putnēnus.

Ligzda ar oliņām

Mazs putnēns

Jūras žagata un akmeņtārtiņš

Jūras žagata (Haematopus ostralegus)

[izmainīt šo sadaļu] Putna nozīme ekosistēmas pētīšanā

Putna izplatība:
dzeltens=vasarā
zils=ziemā
zaļš=cauru gadu

Jūras žagatu izskats un izturēšanās ir ļoti viegli identificējami. Pēc šo putnu skaita, uzturēšanās un uzvedības var izdarīt nozīmīgus secinājumus par attiecīgā reģiona vides veselības stāvokli. Piemēram, ilgstoši pētīta putnu uzvedība barības meklējumos tiek Ziemeļvācijā, Nīderlandē un Ziemeļrietumanglijā.