Impērija

Vikipēdijas raksts

Impērija ir arī Itālijas province

Impērija (imperium) ir romiešu jēdziens, tā burtiskais tulkojums no latīņu valodas ir "vara". Impērija ir tāda valsts forma, kurā vienam cilvēkam - imperatoram - pieder pilnīga vara pār saviem pavalstniekiem. Impērijām ir raksturīga apkārtējo zemju un tautu pakļaušanas tieksme. Pakļauto teritoriju pārvaldi pēc iekarošanas veic centram pakļauti pārvaldnieki. Eiropā pirmā impērija radās 31. gadā pirms Kristus dzimšanas un tā, protams, bija Romas impērija. Kad pašas Romas pozīcijas pēc apmēram četrsimt gadiem bija pārāk novājinātas, lai pilnvērtīgi turpinātu pastāvēt, tās pārvaldes tradīcijas turpināja Bizantijas impērija ar Romas imperatora Konstantīna dibināto Konstantinopoli centrā. Bet četrsimt gadu vēlāk, pēc Kārļa Lielā iekarojumiem, Romas pāvestam radās iespēja pasludināt Svētās Romas impērijas dibināšanu / atjaunošanu. Vēl pēc apmēram četrsimt gadiem turki sagrāva Bizantijas impēriju un tās vietā izveidoja Osmaņu impēriju. Pēc aptuveni četrsimt gadiem Maskavijas mežos mongoļu meslu vācējs Ivans Kuļita (naudas kule) lika pamatus "trešajai Romai" - Krievijas impērijai, bet vēl apmēram četrsimt gadu vēlāk savus ziedu laikus sasniedza Lielbritānijas impērija. Tā kā impērijas politika attiecībā uz citām zemēm ir saistīta ar to pakļaušanas vēlmi savai neierobežotajai varai, tad šādas politikas piekopšana nosaukta par imperiālismu.