Eriks Ādamsons
Vikipēdijas raksts
Eriks Ādamsons (1907-1946) bija nozīmīgs XX gs latviešu rakstnieks, īpaši pazīstams kā dzejnieks un novelists. Par viņa nozīmīgāko darbu tiek uzskatīts noveļu krājums "Smalkās kaites" (1937). Ādamsons nodarbojās arī ar tulkošanu (viņš prata krievu, vācu, angļu un franču valodas). Ādamsons nomira no plaušu tuberkulozes.
[izmainīt šo sadaļu] Literārā darbība
Ādamsona darbus bieži uzskata par ornamentālisma literatūru, jo autors smalki apraksta detaļas. Tiem raksturīga arī groteska un ironija.
Ādamsona dzeju mēdz stilistiski saistīt ar dekadenci, baroku, rokoko vai jūgendstilu; tai raksturīgs estētiskums un manierīgums, dažkārt arī erotika. Tematiskā ziņā tā ir eksotiska (aprakstītas vai pieminētas dažādas zemes un kultūras – piemēram, dzejoļos "Tlantlakvakapatli", "Nāves koks", "Balāde par sapņu dūmu"). Ādamsons priekšroku dod klasiskajām dzejas formām, kā elēģijai vai balādei.
Prozā Ādamsona nozīmīgākais darbs ir noveļu krājums "Smalkās kaites". Katrā no novelēm aprakstīta kāda varoņa neirotiska psiholoģiska īpatnība. Ādamsona stilu raksturo, piemēram, šāds fragments no noveles "Bada spēle": ..Juris ne brīdi vairs nevarēja savaldīties – lauza maizes klaipus, koda sieru, strēba ķilku sulu, ēda lielos gurķus. Īsā laikā viņš apēda divas olas, puskilogramu baltmaizes, 100 grammus siera, pusbundžu šprošu, daudzas ķilkas, divus skābus gurķus. Bet ar visu to vēl nenieka nepietika. Juris steidzīgi, ar izmisumu, ar asarām, ar gavilēm, bez sāta, bez mēra, bez kauna turpināja apmierināt izsalkumu, pilns baiļu, ka to dara vēl pārāk atturīgi un nepilnīgi. Pie tam viņš smēķēja papirosu pēc papirosa un dzēra glāzi pēc glāzes remdenā dzeltānā alus un asi dedzinošā un reizē nejauki saldā, ūdenī atšķaidītā spirta, kaut gan pilns neizprotama uztraukuma dusmojās, ka dzērieni un papirosi maitāja un padarīja rūgtus ēdienus, kurus beidzot viņš gribēja izbaudīt līdz augstākai iespējamībai.
Eriks Ādamsons uzrakstīja tikai vienu romānu – "Sava ceļa gājējs".
Starp autoriem, no kuriem rakstnieks, iespējams, ietekmējies, var minēt Oskaru Vaildu, Knutu Hamsunu un Šarlu Bodlēru.
[izmainīt šo sadaļu] Būtiskākie darbi
- "Sudrabs ugunī" (1932, dzeja)
- "Smalkās kaites" (1937, noveles)
- "Ģerboņi" (1937, dzeja)
- "Saules pulkstenis" (1941, dzeja)
- "Lielais spītnieks" (1942, noveles)
- "Sava ceļa gājējs" (1943-1944, romāns)
- "Sapņu pīpe" (1951, dzeja; krājums publicēts Stokholmā jau pēc autora nāves)
|
|
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
