Ape

Vikipēdijas raksts

Ape
Alūksnes rajons

Iedzīvotāji (2004)	1941
Citi nosaukumi	vācu - Hoppenhof igauņu - Hopa
Pilsēta	no 1928.g
Rajons	Alūksnes rajons
Mājaslapa	www.ape.lv

Ape ir mazpilsēta Latvijā, Alūksnes rajonā.

Apes un tās lauku teritorijas karte:

Apes karte

Ape, kuras pašreizējais statuss ir pilsēta ar lauku teritoriju, atrodas Alūksnes rajonā netālu no Igaunijas robežas. Savdabīgā, klusā pilsētiņa izvietojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas. Apes pilsēta ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām. Tā izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums - Ope (no 1925. g. - Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā. Miests piedzīvoja uzplaukumu XIX gs. otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs. Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi - Ape -Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā dolomīta. Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. Laikā no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija rajona centrs. Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. Gadā.

Apes pašvaldības kopējā platība ir 12734 ha. Meži klāj gandrīz 57% no teritorijas, lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 34%. Pilsēta, kurā dominē vienstāva apbūve, aizņem 242 ha. Iedzīvotāju skaits - 1919 (2004.). Pilsētiņā darbojas 30 uzņēmumi, kas sniedz 23 veidu pakalpojumus. Uzņēmējdarbības galvenās nozares: kokapstrāde, lauksaimniecība, tirdzniecība, tūrisms. Kopā 1974. gada Apē notiek tradicionālais "Vaidavas kauss" motokrosā, ko pēdējos gados papildina velo un autosacensības. Apes pašvaldības nākotnes vīzija: "Rentabla lauksaimniecība un mežsaimniecība ar iegūto produktu kompleksu pārstrādi, sakārtota, atpūtai un tūrismam piemērota vide ir Apes pilsētas ar lauku teritorijas attīstības pamatelementi."